Andris Vilks (ekonomists)

Latvijas ekonomists un politiķis
(Pāradresēts no Andris Vilks (finansists))

Andris Vilks (dzimis 1963. gada 15. jūnijā) ir latviešu ekonomists (augstāko izglītību ieguvis ģeogrāfa pasniedzēja specialitātē) un politiķis, bijis Latvijas finanšu ministrs (2010—2014). Pārstāv partiju "Vienotība" (iepriekš "Pilsoniskā savienība").

Andris Vilks
Andris Vilks 2010. gadā
Latvijas finanšu ministrs
Amatā
2010. gada 3. novembris — 2014. gada 5. novembris
Prezidents
Premjerministrs
Priekštecis Einars Repše
Pēctecis Jānis Reirs

Dzimšanas dati 1963. gada 15. jūnijā (60 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Jaunpiebalga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Politiskā partija
Dzīvesbiedrs(-e) Diāna Vilka
Profesija ekonomists
Augstskola Latvijas Valsts universitāte

Biogrāfija labot šo sadaļu

Izglītība un pirmie darba gadi labot šo sadaļu

Absolvējis Valkas 1. vidusskolu. No 1981. līdz 1986. gadam Vilks studēja Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultātē, ieguvis ģeogrāfa pasniedzēja specialitāti. Pēc augstskolas beigšanas dažus gadus strādāja ģeoloģijas, lauksaimniecības un kartēšanas jomās valsts uzņēmumos.[1]

1991. gadā piedalījies vadības un mārketinga kursos Dānijas pilsētā Odensē, kā arī jaunatnes organizāciju vadītāju kursos Zviedrijā un Vācijā. No 1995. līdz 2005. gadam apmeklējis dažādus banku biznesa, investīciju, finanšu analīzes, vadības un mārketinga kursus.[1]

Darbs bankās labot šo sadaļu

1995. gadā A. Vilks uzsāka darbu Latvijas Unibankā (vēlāk — SEB banka). Nodarbojies ar ekonomikas analīzi, pēdējos darba gados bijis galvenais ekonomists un bankas padomnieks. 2005. gadā iecelts par Latvijas Komercbanku asociācijas Ekonomisko un monetāro jautājumu komitejas vadītāju.

Bijis divu Ministru prezidentu ārštata padomnieks ekonomikas un finanšu jautājumos: Ivaram Godmanim (2008-2009) un Valdim Dombrovskim (2009-2010). Konsultējis Latvijas Lielo pilsētu asociāciju ekonomikas jautājumos.[1] Amatus zaudējis pēc kļūšanas par 10. Saeimas deputātu.

Sabiedriskā un politiskā darbība labot šo sadaļu

No 1991. līdz 1997. gadam aktīvi darbojies Latvijas Jauno zemnieku klubā, bijis tās atbildīgais sekretārs un, vēlāk, prezidents. Piedalījies Latvijas Jaunatnes padomes dibināšanā un darbā.[1]

2010. gada 28. maijā tika paziņots, ka politiskās apvienības "Vienotība" sarakstā 10. Saeimas vēlēšanās startēs 10 "Meierovica biedrības par progresīvām pārmaiņām" dalībnieki.[2] 2. jūnijā šie cilvēki, tai skaitā A. Vilks, paziņoja par iestāšanos partijā "Pilsoniskā savienība".[3] A. Vilks kandidēja Vidzemes apgabalā ar 12. numuru un tika ievēlēts Saeimā.[4]

Lai arī A. Vilks sākotnēji izslēdza iespēju kļūt par finanšu ministru jaunajā Ministru kabinetā, 26. oktobrī viņš piekrita piedāvājumam nākt valdībā, solot turpināt sava priekšgājēja Einara Repšes iesākto darbu.[5] 3. novembrī tika apstiprināts V. Dombrovska Ministru kabinets, kurā A. Vilkam bija atvēlēts finanšu ministra portfelis.[6] 2011. gada 4. februārī A. Vilks intervijā "Latvijas Radio" minēja, ka, ja tuvāko divu nedēļu laikā koalīcijai neizdotos rast risinājumus, lai sabalansētu valsts budžeta tēriņus un ieņēmumus par vēl 50 miljoniem latu, nebūtu jēgas turpināt darbu,[7] taču 8. februārī atsauca savu paziņojumu, apgalvojot, ka koalīcijas partneri — Zaļo un Zemnieku savienība — ir gatavi samazināt budžeta tēriņus par 50 miljoniem latu.[8]

2011. gada rudenī Saeimas ārkārtas vēlēšanās ievēlēts 11. Saeimā, taču nolicis deputāta mandātu uz laiku, jo saglabāja finanšu ministra amatu V. Dombrovska trešajā valdībā. Starptautiskais biznesa un finanšu izdevums The Banker A. Vilku nosauca par 2012. gada labāko finanšu ministru Eiropā.[9]

A. Vilks saglabāja finanšu ministra amatu arī nākamajā — Laimdotas Straujumas valdībā, lai gan sākotnēji tika izvirzītas un izskatītas arī citas kandidatūras šim amatam.

2014. gada jūnijā paziņoja, ka nekandidēs Saeimas vēlēšanās un atgriezīsies finanšu nozarē.[10] 2014. gada 22. augustā kļuva par visilgāk finanšu ministra amatu ieņēmušo cilvēku Latvijas vēsturē, apsteidzot Oskaru Spurdziņu.[11] Pēc 12. Saeimas vēlēšanām pārtrauca aktīvu politisko darbību.

2020. gada 1. oktobrī A. Vilks tika ievēlēts Latvijas Bankas padomē.

Privātā dzīve labot šo sadaļu

A. Vilks ir dzimis 1963. gada 15. jūnijā Jaunpiebalgā, taču uzaudzis Valkā.[1] Precējies, dzīvo Ādažu novadā, kopā ar vecākiem un māsu saimnieko dzimtas īpašumā Piebalgas pusē.[1][12] A. Vilks ilgu laiku aktīvi spēlēja volejbolu, savukārt tagad regulāri skrien, brauc ar velosipēdu un slēpo.[1]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 «Andris Vilks». Vienotība. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 16. jūlijā. Skatīts: 2011.02.11.
  2. «Ēlerte startam vēlēšanās piedāvā 'Meierovica biedrības' atbalstītājus». Delfi. 2010.05.28. Skatīts: 2011.02.13.
  3. «'Lietussargu grupa' stāsies PS; arī Ēlerte». Delfi. 2010.06.02. Skatīts: 2011.02.13.
  4. «Vienotība». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 29. decembrī. Skatīts: 2011.02.13. Arhivēts 2010. gada 29. decembrī, Wayback Machine vietnē.
  5. «Vilks piekrīt vadīt FM; sola turpināt Repšes iesākto». Delfi. 2010.10.26. Skatīts: 2011.02.13.
  6. «Saeima nobalso par Dombrovska otro valdību». Delfi. 2010.11.03. Skatīts: 2011.02.13.
  7. «Vilks: bez vienošanās par 50 miljonu latu konsolidāciju nav jēgas turpināt darbu». Delfi. 2011.02.04. Skatīts: 2011.02.13.
  8. «Vilks: ZZS retorika par 50 miljonu latu konsolidāciju ir mainījusies; par demisiju vairs nerunā». Delfi. 2011.02.08. Skatīts: 2011.02.13.
  9. «Vilks atzīts par gada labāko finanšu ministru Eiropā». Diena.lv. 2013. gada 21. janvārī. Skatīts: 2013. gada 21. janvārī.
  10. «Vilks paziņo par aiziešanu no politikas un atgriešanos finanšu sektorā». Diena.lv. 2014. gada 6. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 7. jūnijā.
  11. LETA. «Vilks kļuvis par visilgāk strādājošo finanšu ministru». Diena.lv, 2014. gada 22. augustā. Skatīts: 2014. gada 22. augustā.
  12. «Andris Vilks». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 30. decembrī. Skatīts: 2011.02.13.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Einars Repše
Latvijas finanšu ministrs
2010. gada 3. novembris2014. gada 5. novembris
Pēctecis:
Jānis Reirs