Aless Beļackis (baltkrievu: Алесь Віктаравіч Бяляцкі; dzimis 1962. gada 25. septembrī) ir baltkrievu skolotājs, cilvēktiesību aktīvists un politieslodzītais (2011–2014; kopš 2021). Baltkrievijas cilvēktiesību organizācijas "Viasna" (baltkrievu: Вясна — "Pavasaris") dibinātājs (1996).[1] 2022. gada Nobela Miera prēmijas laureāts.[2]

Aless Beļackis
Алесь Бяляцкі
Beļackis 2015. gadā
Beļackis 2015. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1962. gada 25. septembrī (61 gads)
Valsts karogs: Padomju Savienība Vjartsiļa, Karēlijas APSR, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRSKarogs: Baltkrievija Baltkrievija
Nodarbošanās skolotājs, cilvēktiesību aktīvists un politieslodzītais
Dzīvesbiedre Natālija Pinčuka
Bērni Adams Beļackis

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1962. gadā Vertsilas ciemā Karēlijā, 1965. gadā viņa vecāki atgriezās Baltkrievijā un apmetās Svietlahorskā Homjeļas apgabalā. 1984. gadā Beļackis absolvēja Homjeļas Valsts universitāti un sāka strādāt par baltkrievu un krievu valodas un literatūras skolotāju Ļeļčicu rajonā. 1987. gadā iesaistījās protesta akcijās pret Daugavpils HES celtniecību, 1988. gadā Kurapatu masu kapos. 1988. gadā piedalījās cilvēktiesību organizācijas "Baltkrievijas martirologs" (baltkrievu: Мартыралог Беларусі) un 1990. gadā Baltkrievijas katoļu kopienas izveidē. 1996. gadā viņš nodibināja cilvēktiesību centru Viasna un bija Baltkrievijas Tautas frontes sekretārs (1996–1999) un priekšsēdētāja vietnieks (1999–2001), Demokrātisko NVO asamblejas darba grupas priekšsēdētājs (2000–2004). No 2007. līdz 2016. gadam viņš bija Starptautiskās Cilvēktiesību federācijas viceprezidents.

2011. gadā Beļacki apsūdzēja par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un ieslodzīja cietumā. Pēc atbrīvošanas 2014. gadā viņš turpināja cīņu pret Aļaksandra Lukašenkas režīmu. Baltkrievijas iedzīvotāju protestu apspiešanas laikā 2021. gadā Beļacki vēlreiz apcietināja un 2023. gada 3. martā piesprieda desmit gadu cietumsodu par "skaidras naudas kontrabandu", kā arī "akcijām un grupējumu finansēšanu, kas rupji pārkāpa sabiedrisko kārtību".[3]

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu

Apbalvojumi
Priekštecis:
Dmitrijs Muratovs
Marija Resa
Nobela miera prēmija
2022. gads
(kopā ar Krievijas cilvēktiesību organizāciju "Memoriāls" un
Ukrainas cilvēktiesību organizāciju "Pilsonisko brīvību centrs")
Pēctecis: