Aleksejs Rikovs (Алексей Иванович Рыков, dzimis 1881.gada 1. februārī / 13. februārī, Saratovā; miris 1938.gada 15. martā, Maskavā) bija padomju politiķis. Otrais PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs (1924 - 1930), Ļeņina pēctecis šajā amatā.

Dzimis Saratovā, tirgotāja ģimenē. Studējis Kazaņas universitātē. 1898. gadā iestājās KSDSP. 1903. gadā KSDSP 2. kongresā Briselē / Londonā iekļāvās boļševiku frakcijā. 1905. gadā ievēlēts partijas CK. 1908. un 1909. gadā atbalstīja Ļeņinu pret Bogdanovu. 1910. - 1911. gadā - emigrācijā Francijā. Vēlāk izsūtīts uz Sibīriju, no kuras atgriezās 1917. gadā. Oktobra revolūcijas laikā darbojās Maskavā.

Pirmajā Padomju valdībā bija iekšlietu ministrs. 1917. gada 4. novembrī (v.s.) kopā ar Kameņevu un Zinovjevu demisionēja no CK un valdības, jo nepiekrita Ļeņina un Trocka nostājai "Vikžel" streika laikā. Pilsoņu kara laikā Tautas saimniecības Augstākās padomes vadītājs. 1920. gada 5. aprīlī atkal ievēlēts boļševiku partijas CK.

Pēc Ļeņina nāves 1924. gada 21. janvārī kļuva par PSRS un KPFSR valdības galvu - PSRS Tautas komisāru padomes prekšsēdētāju. Rikovs kopā ar Buharinu un Tomski veidoja boļševiku partijas mēreno spērnu, kuri atbalstīja daļēju tirgus ekonomiku un NEP. 1923. un 1924. gadā viņi kopā ar Staļinu, Zinovjevu un Kameņevu atbalstīja cīņu pret t. s. Kreiso opozīciju Trocka vadībā. Vēlāk mērenie atbalstīja Staļinu, veicot t. s. Apvienotās opozīcijas sagrāvi. Kad Staļins bija atcēlis no amatiem šos politiskos pretiniekus, tika sagrauts arī partijas mērenais spārns jeb t. s. Labējā opozīcija.

1930. gada 19. decembrī Rikovs tika atcelts no amata, bet par Tautas komisāru padomes priekšsēdētāju iecelts Vjačeslavs Molotovs. 1937. gadā Rikovs tika izslēgts no boļševiku partijas, 1938. gadā kopā ar Buharinu, Jagodu, Rakovski tiesāts paraugprāvā par sazvērestību pret Staļinu un nošauts. 1988. gadā reabilitēts.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Vladimirs Ļeņins
PSRS Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs
1924—1930
Pēctecis:
Vjačeslavs Molotovs