Aleksejs Bestuževs-Rjumins

Aleksejs Bestuževs-Rjumins ​​(krievu: Алексей Петрович Бестужев-Рюмин, 1693-1766) bija Krievijas caristes, vēlāk Krievijas impērijas diplomāts.

Kanclers Aleksejs Bestuževs-Rjumins (ap 1756).

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1693. gada 1. jūnijā (22. maijā pēc VS) Maskavā bajāra Pētera Bestuževa ģimenē. Lielā Ziemeļu kara laikā 1705. gadā Krievijas cars Pēteris I viņa tēvu iesaistīja diplomātiskā dienestā un Alekseju kopā ar viņa brāli Mihailu 1708. gadā nosūtīja mācīties uz Kopenhāgenu un Berlīni. 1713. gadā viņš kļuva par Hanoveras kūrfirsta Georga Ludviga galminieku, no 1714. gada Lielbritānijas un Īrijas karaļa Džordža I galminieku Londonā. 1718. gadā Pēteris I viņu nosūtīja Jelgavu, kur viņa tēvs bija Kurzemes un Zemgales hercogienes Annas Ivanovnas galma virspadomnieks (oberhofmeistars).

No 1720. līdz 1740. gadam viņš bija Krievijas diplomāts Kopenhāgenā, kopš 1734. gada Krievijas impērijas sūtnis Dānijas karalistē. Pēc ķeizarienes Annas nāves 1740. gadā Bestuževu-Rjuminu ieslodzīja Šliselburgas cietoksnī un piesprieda nāvessodu, bet pēc ķeizarienes Elizabetes nākšanas pie varas 1741. gadā viņu apžēloja un iecēla par vicekancleru, senatoru, pasta direktoru, 1744. gadā par valsts kancleru. Septiņgadu kara laikā viņam pārmeta valsts nodevību, 1758. gadā apcietināja un otro reizi piesprieda nāvessodu. Pēc ķeizarienes Katrīnas II nākšanas pie varas 1762. gadā Bestuževs-Rjumins atguva tiesības un titulus, bet ne politisko ietekmi.

Miris 1766. gada 21. aprīlī Pēterburgā.[1]

Cēsu pilsmuižas īpašnieksLabot

1747. gadā ķeizariene Elizabete savam kancleram grāfam Aleksejam Bestuževam—Rjuminam uzdāvināja Cēsu pilsmuižu, bet viņš nespēja satikt ar Cēsu pilsētas iedzīvotājiem. Kad 1748. gadā ugunsgrēka laikā gāja bojā Cēsu pilsētas rātsnams un lielākā daļa pilsētas, Bestuževs pavēlēja uzart pilsētas ielas un apsēt tās ar auzām. 1755. gadā viņš pilsmuižu pārdeva Gotlībam Johanam fon Volfam. 1766. gadā ķeizariene Katrīna II Cēsīm piešķīra tirdzniecības privilēģijas, bet tikai 1783. gadā atjaunoja Cēsu pilsētas tiesības.

AtsaucesLabot