Aleksandra arhipelāgs

arhipelāgs Ziemeļamerikas piekrastē

Aleksandra arhipelāgs (angļu: Alexander Archipelago) ir ap 480 km garš un līdz 160 km plats klinšainu salu arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļaustrumos Ziemeļamerikas piekrastē. Ietilpst Amerikas Savienoto Valstu Aļaskas pavalstī. Veidojies kā iegrimis Piekrastes kalnu grēdas atzars, kura augstākais kalns Venjaminova smaile Baranova salā sniedzas līdz 1643 m vjl. Sastāv no vairāk kā 1100 salām un klintīm, lielākās no kurām ir Velsas Prinča sala, Čičagova sala, Admiralitātes sala, Baranova sala.[1] Diksona šaurums dienvidos to atdala no Karalienes Šarlotes salām. Salas pirmiedzīvotāji ir tlingitu un haidu indiāņi. Pirmie no eiropiešiem to atklāja Vitusa Beringa ekspedīcija 1741. gadā. Nosaukts par godu tirgotājam un Krievu Amerikas pārvaldniekam (1790-1818) Aleksandram Baranovam.

Aleksandra arhipelāgs
Aleksandra arhipelāgs
Šeltera sala
Aleksandra arhipelāgs (Aļaska)
Aleksandra arhipelāgs
Aleksandra arhipelāgs
Aleksandra arhipelāgs (Ziemeļamerika)
Aleksandra arhipelāgs
Aleksandra arhipelāgs
Ģeogrāfija
Izvietojums Klusais okeāns
Koordinātas 57°29′0″N 135°06′0″W / 57.48333°N 135.10000°W / 57.48333; -135.10000Koordinātas: 57°29′0″N 135°06′0″W / 57.48333°N 135.10000°W / 57.48333; -135.10000
Salu skaits ~1100
Platība 35 000 km²
Garums 480 km
Platums 160 km
Augstākais kalns Venjaminova smaile
1643 m
Administrācija
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Pavalsts Aļaska
Lielākā pilsēta Sitka
Demogrāfija
Iedzīvotāji 37 159
Blīvums 1,1/km²
Aleksandra arhipelāgs Vikikrātuvē
  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 27. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu