Alarihs I

vestgotu karalis no 395. līdz 410. gadam

Alarihs I (gotu: Alareiks; dzimis apmēram 370. gadā,[2][3] miris 410. gadā) bija vestgotu karalis no 395. gada līdz savai nāvei 410. gadā. Pazīstams ar 410. gadā notikušo Romas izlaupīšanu, kas sekmēja Rietumromas impērijas bojāeju.

Alarihs I
Vestgotu karalis
Valdīšana 395–410
Kronēšana 395
Priekštecis Athanarihs
Pēctecis Ataulfs
Dzimis apmēram 370. gadā
Pevsa, Dobrudža
Miris 410. gadā
Kozenca
Tēvs Nav zināms[1]

Bijis gotu komandieris Romas armijā, tomēr īsi pēc imperatora Teodosija I nāves 395. gadā pameta armiju un kļuva par vestgotu vadoni.[3] Pieņēmis karaļa titulu. Ticis nosaukts par Illīrijas karavadoni pēc laupīšanas karagājiena, kas gāja caur Balkānu pussalu un Peloponēsu.[4]

401. gadā iebrucis Itālijā, tomēr 402. gada aprīlī viņu sakāva Stilihons pie Pollencijas, ar sakāvi 403. gadā pie Veronas beidzās arī otrā iebrukšana.[4] Sekoja Romas aplenkums pēc 408. gadā veiktā Stilihona nāvessoda. Goti atkāpās pēc milzīgas kontribūcijas saņemšanas.[4] 410. gadā tika ieņemta Roma, 410. gada 24. augustā tika uzsākta trīs dienas ilga Romas izlaupīšana.[4]

Alarihs mira 410. gadā Kozencā, Dienviditālijā, pirms došanās uz Āfriku.[4]

  1. Herwig Wolfram, "The Roman Empire and Its Germanic Peoples" (University of California Press, 1997), p. 90
  2. Latvijas padomju enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 137. lpp.
  3. 3,0 3,1 «Alarihs I». Britannica.com. Skatīts: 2014. gada 9. novembrī.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 J. Goldmanis (redaktors). Pasaules vēstures atlants. 1. daļa. Zvaigzne ABC, 2004. 115. lpp. ISBN 9984-17-828-5.

Ārējās saites

labot šo sadaļu