Ķemmveidīgā pavārpata

augu suga
(Pāradresēts no Agropyron cristatum)

Ķemmveidīgā pavārpata (latīņu: Agropyron pectinatum) ir graudzāļu dzimtas suga. Tās dabiskais izplatības areāls ir Eirāzijas dienviddaļā, kā arī suga ir ievazāta Eiropas centrālajā un ziemeļu daļā, tostarp Latvijā, kur atsevišķi eksemplāri ir sastopami ceļu un dzelzceļu malās. Arī pamatareālā sastopama atklātās smilšainās un akmeņainās vietās, dažādos uzbērumos.[1]

Ķemmveidīgā pavārpata
Agropyron pectinatum ((M.Bieb.) P.Beauv.)
Ķemmveidīgā pavārpata
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
TipsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaGraudzāļu rinda (Poales)
DzimtaGraudzāļu dzimta (Poaceae)
ĢintsPavārpatas (Agropyron)
SugaĶemmveidīgā pavārpata (Agropyron pectinatum)
Sinonīmi
Agropyron cristatum L.
Ķemmveidīgā pavārpata Vikikrātuvē

AprakstsLabot

Ķemmveidīgā pavārpata ir daudzgadīgs, 30-80 cm garš lakstaugs, kurš veido blīvu velēnu. Augam ir stingrs, stāvs un aplapots stiebrs. Lapas ir 0,3-0,5 cm platas, zaļas vai pelēkzaļas, sarmatainas un nereti ierotītas. Stiebram mezglu ir maz. Lapas maksts vaļēja, mēlīte, 0,1 cm īsa un strupa. Vārpa ir aptuveni 5 cm gara, vārpiņas blīvi izveidotās divās, plakanās rindās, piešķirot vārpai ļoti raksturīgo ķemmveidīgo izskatu. Vārpiņas plēksnes ir lancetiskas, ķīļveidīgas, ar vienu dzīslu, pakāpeniski pāriet akotā. Ārējā zieda plēksne kaila, ar 3 dzīslām un ļoti īsu akotu. Grauda garums ap 0,4 cm. Zied jūnijā un jūlijā.[1]

AtsaucesLabot