Abāss I Lielais

sefevīdu dinastijas šahs (valdnieks)
(Pāradresēts no Abbāss I)

Šahs Abāss I Lielais (persiešu: شاه عباس بزرگ, šâh Abbâs bozorg, dzimis 1571. gada 27. janvārī, miris 1629. gada 19. janvārī) bija piektais sefevīdu dinastijas šahs (valdnieks) un parasti tiek uzskatīts par varenāko šīs dinastijas valdnieku. Viņš bija iepriekšējā šaha Muhameda Khudābandas trešais dēls.

Šahs Abāss Lielais
Persijas šahs
Valdīšana 1588. gada 1. oktobris
1629. gada 19. janvāris
Kronēšana 1588. gadā
Priekštecis Muhameds I
Pēctecis Safi
Dzimis 1571. gada 27. janvārī
Herāta (tagad Karogs: Afganistāna Afganistāna)
Miris 1629. gada 19. janvārī (57 gadu vecumā)
Tabaristāna (tagad Karogs: Irāna Irāna)
Dinastija sefevīdi
Reliģija šiītu islāms

Lai gan Abāss I valdīja Sefevīdu valstī laika posmā, kad tā bija vislielākā, militāri visspēcīgākā un arī saimniecībā visaugstākajā punktā, brīdī, kad viņš kļuva par šahu (16 gadu vecumā), sefevīdu dinastija nebija tā spēcīgākā. Viņa priekštecis, tēvs, nespēja tikt galā ar valsts vadīšanu, kizilbaši savā starpā naidojās, kā arī bija nogalinājuši Abāsa I māti un vecāko brāli. Šo politisko haosu izmantoja arī kaimiņi, Osmaņu impērija un uzbeki, kas ieguva teritorijas uz tā rēķina.

Abāss I apspieda kizilbašu savstarpējos nemierus, kā arī samazināja viņu varu un ietekmi uz valstī notiekošajiem procesiem. Viņš ne tikai atguva zaudētās zemes no Osmaņu impērijas un uzbekiem, bet arī ieguva zemes Kaukāzā, Dagestānā, Austrumu Anatolijā un Mezopotāmijā.

Ārējās saites labot šo sadaļu