4. Zemgales kājnieku divīzija
Zemgales kājnieku divīzija bija viena no 4 Latvijas Bruņoto spēku veidojošajām divīzijām, dislocēta Daugavpils cietoksnī. 1940. gadā divīzijas komandieris bija ģenerālis Žanis Bahs, štāba priekšnieks — pulkvedis A. Silgailis.
Vēsture
labot šo sadaļuZemgales divīzija tika izveidota 1919. gada decembrī Liepājā. Tā tika apgādāta ar Francijas piegādātu kara aprīkojumu. Par divīzijas komandieri tika iecelts Oskars Dankers. 1920. gada aprīlī divīzija tika nosūtīta uz Latgales fronti, lai Daugavpils sektorā aizstātu poļu karaspēku.
Sastāvs (1940)
labot šo sadaļuDivīziju veidoja 3 kājnieku pulki un 1 artilērijas pulks:
- 10. Aizputes kājnieku pulks (pulkvedis A. Kurše)
- 11. Dobeles kājnieku pulks (pulkvedis N. Ābeltiņš)
- 12. Bauskas kājnieku pulks (pulkvedis K. Dzenītis-Zēniņš)
- Zemgales artilērijas pulks (pulkvedis A. Kalniņš)
Divīzijai pakļauts bija arī 1. Jātnieku pulks.[1]
Komandieri
labot šo sadaļuZemgales divīzijas komandieri:
- ģenerālis Oskars Dankers (1919—1933)
- ģenerālis Rūdolfs Bangerskis (1933—1936)
- ģenerālis Žanis Bahs (1936—1940)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvija likteņa gaitās 1918—1991. — Rīga, 2006., A/A "Preses Nams", 118. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |