1996. gada vasaras olimpiskās spēles

1996. gada vasaras olimpiskās spēles jeb Atlantas olimpiskās spēles bija divdesmit sestās[P 1] vasaras olimpiskās spēles. Tās no 1996. gada 19. jūlija līdz 4. augustam notika Amerikas Savienoto Valstu pilsētā Atlantā, Džordžijas štatā. Oficiāli spēles atklāja Bills Klintons, ASV prezidents. olimpisko uguni iededzināja leģendārais amerikāņu bokseris Muhameds Ali. Amerikas Savienotās Valstis olimpiskās spēles rīkoja septīto reizi. Šīs bija jubilejas olimpiskās spēles, jo pirmās mūsdienu olimpiskās spēles notika tieši pirms simts gadiem, 1896. gadā Atēnās, Grieķijā.

XXVI Olimpiskās spēles
1996. gada vasaras olimpisko spēļu oficiālais logo
Norises vieta Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Atlanta, ASV
Dalībvalstis 197
Sportisti 10 318
Disciplīnas 271 (26 sporta veidos)
Atklāšana 19. jūlijā
Noslēgums 4. augustā
Oficiāli atklāja Bills Klintons
Sportistu zvērests Terēza Edvardsa
Olimpiskā lāpa Muhameds Ali
Stadions Senteniāles Olimpiskais stadions

Atlantas olimpiskajās spēlēs piedalījās 10 318 sportisti no 197 valstīm,[1] par 28 valstīm vairāk nekā iepriekšējās spēlēs, kas notika 1992. gadā. 24 valstīm šīs bija pirmās vasaras olimpiskās spēles, bet 14 valstīm tās vispār bija pirmās olimpiskās spēles. Kopā tika sadalīti 271 medaļu komplekts 26 sporta veidos.

Atlantas olimpiskās spēles tika kritizētas par ne īpaši augstu organizācijas kvalitāti[2] un toreizējais SOK prezidents Huans Antonio Samarančs vienīgo reizi savas prezidentūras laikā noslēguma ceremonijā nenosauca olimpiskās spēles par labākajām spēļu vēsturē.[3]

Visvairāk zelta medaļas šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja ASV peldētāja Emija van Dikena (4), savukārt visvairāk medaļu ieguva Krievijas vingrotājs Aleksejs Ņemovs (6).[4]

Spēļu rīkošanas vietas izvēle labot šo sadaļu

Atlanta par 26. vasaras olimpisko spēļu mājvietu tika izvēlēta 1990. gada 18. septembrī Starptautiskās Olimpiskās komitejas sesijas laikā Tokijā, Japānā. Atlanta pārspēja Atēnas, Belgradu, Mančestru, Toronto un Melburnu.

1996. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēles balsošanas rezultāti
Pilsēta Valsts 1. kārta 2. kārta 3. kārta 4. kārta 5. kārta
Atlanta   ASV 19 20 26 34 51
Atēnas   Grieķija 23 23 26 30 35
Toronto   Kanāda 14 17 18 22
Melburna   Austrālija 12 21 16
Mančestra   Apvienotā Karaliste 11 5
Belgrada   Dienvidslāvija 7

Olimpisko spēļu spilgtākie momenti labot šo sadaļu

  • Amerikāņu sprinteris Maikls Džonsons uzvarēja gan 200 m, gan 400 m distancēs. 200 metru sprintā viņš sasniedza jaunu Pasaules rekordu (19,32 s), kas noturējās 12 gadus līdz 2008. gadam, kad to pārspēja jamaikietis Useins Bolts.
  • Amerikāņu vieglatlēts Karls Lūiss Atlantā uzvarēja tāllēkšanā un ieguva savu pēdējo, devīto, zelta medaļu olimpiskajās spēlēs.

Bumbas sprādziens labot šo sadaļu

Olimpisko spēļu astotajā dienā, 27. jūlijā, olimpiskajā parkā Centennial notika terora akts — bumbas sprādziens. Sprādzienu sarīkoja Ēriks Roberts Rūdolfs,[5] kurš vēlāk iemantoja iesauku "Olimpiskā parka bombardieris". Terora akta rezultātā mira divi cilvēki un 111 tika ievainoti.[6]

Latvija olimpiskajās spēlēs labot šo sadaļu

Latviju 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs pārstāvēja 48 sportisti. Karogu atklāšanas ceremonijā nesa vieglatlēts Einārs Tupurītis. Latvijas sportisti izcīnīja tikai vienu medaļu: sudrabu kanoe airēšanā ieguva Ivans Klementjevs. Tādējādi medaļu kopvērtējuma tabulā Latvija ierindojās 61. vietā. Šajās olimpiskajās spēlēs startēja visu laiku jaunākā Latvijas olimpiete — Margarita Kalmikova piedalījās peldēšanas sacensībās 15 gadu vecumā un izcīnīja 34. vietu 200 metru brasa distancē.[7]

Medaļu kopvērtējums labot šo sadaļu

Vieta Valsts 1  Zelts 2  Sudrabs 3  Bronza Kopā
1   ASV (mājinieki) 44 32 25 101
2   Krievija 26 21 16 63
3   Vācija 20 18 27 65
4   Ķīna 16 22 12 50
5   Francija 15 7 15 37
6   Itālija 13 10 12 35
7   Austrālija 9 9 23 41
8   Kuba 9 8 8 25
9   Ukraina 9 2 12 23
10   Korejas Republika 7 15 5 27
61   Latvija 0 1 0 1

Skatīt arī labot šo sadaļu

Piezīmes un atsauces labot šo sadaļu

Piezīmes labot šo sadaļu

  1. Šīs bija tikai divdesmit trešās vasaras olimpiskās spēles, kuras notika. Trīs vasaras olimpiskās spēles nenotika Pirmā pasaules kara un Otrā pasaules kara dēļ.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. (angliski) «Olympics OFFICIAL Recap». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-08-22. Skatīts: 2010-07-07.
  2. «The Coca Cola Olympics». Irish Times. 1996. gada 5. augusts. 15. lpp.
  3. Simon Kuper. «Beijing strikes gold in the propaganda Olympics». Financial Times, 2007. gada 29. septembris. 10. lpp.
  4. Sports-Reference profils Arhivēts 2008. gada 7. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
  5. "Eric Rudolph lays out the arguments that fueled his two-year bomb attacks"; By Doug Gross; ASSOCIATED PRESS; SignonSanDiego.com by the Union-Tribune; April 14, 2005 [1]
  6. ««Olimpiskais zibsnis»: 1996. gads - Atlanta, ASV». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-10-02.
  7. (angliski) «Margaritas Kalmikovas profils Sports-Reference.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-01-25. Skatīts: 2010-07-07. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-01-25. Skatīts: 2010-06-02.

Ārējās saites labot šo sadaļu