1900. gada vasaras olimpiskās spēles

1900. gada vasaras olimpiskās spēles (franču: Les Jeux olympiques d'été de 1900), oficiāli zināmas arī kā II Olimpiskās spēles, bija starptautisks sporta notikums, kas norisinājās Francijas galvaspilsētā Parīzē no 1900. gada 14. maija līdz 28. oktobrim. Tās bija otrās atjaunotās vasaras olimpiskās spēles.

II Olimpiskās spēles
1900. gada vasaras olimpiskās spēles
Norises vieta Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Dalībvalstis 28 [1]
Sportisti 997 (975 vīrieši, 22 sievietes)
Disciplīnas 95 (19 sporta veidos)
Atklāšana 14. maijs
Noslēgums 28. oktobris
Stadions Vensāna velodroms

Olimpiskās spēles tika rīkotas 1900. gada Pasaules izstādes ietvaros. Lēmums organizēt 1900. gada vasaras olimpiskās spēles Parīzē tika pieņemts 1. Olimpiskajā kongresā, kas notika 1894. gadā. Olimpiskajās spēlēs kopā startēja 997 sportisti, kuri startēja 20 oficiālajos olimpiskajos sporta veidos.[2] Šis skaitlis balstās uz noteiktiem pieņēmumiem par to, kuri notikumi bija un nebija "olimpiskie". Taču ņemot vērā arī neolimpiskos sporta veidus dalībnieku skaits šajās olimpiskajās spēlēs bija 58 731 sportisti. Daudzi sportisti, tostarp daži, kas uzvarēja disciplīnās, nemaz nezināja, ka ir startējuši Olimpiskajās spēlēs. Šajās olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās sievietes un Helēna de Purtalē bija pirmā kļuva par pirmo sieviešu olimpisko čempioni, viņa startēja burāšanas sacensībās.[3] Lēmums rīkot sacensības svētdienās izraisīja protestu no daudziem amerikāņu sportistiem, kuri devās kā savu koledžu pārstāvji.

Lielākā daļa uzvarētāju 1900. gada olimpiskajās spēlēs nesaņēma medaļas, bet viņiem tika pasniegti kausi vai trofejas. Piemēram, profesionāļu sacensībās paukošanā ar špagu, kur uzvarēja Francijas sportists Albērs Aijā, saņēma 3000 franku lielu naudas balvu.

Šajās olimpiskajās spēlēs atsevišķi sporta veidi un disciplīnas tika aizvadītas vienīgo reizi olimpisko spēļu vēsturē, piemēram, autosports un motobraukšana,[4] gaisa balonu lidošana,[5] krikets,[6] krokets,[7] basku pelota,[8] un 200 metru šķēršļu peldējums un zemūdens peldēšana.[9] Šīs bija arī vienīgās olimpiskās spēles to vēsturē, kurās šaušanas disciplīnās kā mērķi tika izmantoti dzīvi dzīvnieki (baloži).[10]

Gatavošanās processLabot

 
Pjērs de Kubertēns, viens no mūsdienu olimpisko spēļu atjaunotājiem.

Spēļu atjaunošanaLabot

Pēc Pjēra de Kubertēna ierosinājuma Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība no 1894. gada 16. līdz 24. jūnijam Parīzē Sorbonas lielajā amfiteātrī organizēja 1. Olimpisko kongresu. Kongresa galvenie mērķi bija amatierisma principu izpēte un Olimpisko spēļu atjaunošana. Kubertēns prognozēja, ka pirmās modernās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā vienlaikus ar Pasaules izstādi, taču delegāti iebilda, ka seši gadi būs pārāk ilgs gaidīšanas laiks. Pēc Grieķijas pārstāvja Dimitrija Vikela priekšlikuma 1896. gadā Atēnās tika organizētas pirmās olimpiskās spēles. Kongresā tiek nolemts, ka otrās olimpiskās spēles, pēc 4 gadiem, 1900. gadā tiks organizētas Parīzē.

Brīdī, kad 1896. gadā noslēdzās pirmās olimpiskās spēles Grieķija pieprasīja tiesības rīkot olimpiskās spēles ik pēc četriem gadiem. Šo aicinājumu atbalstīja arī ASV un Lielbritānijas sportisti un rakstnieks Džordžs Stjuarts Robertsons. Grieķijas karalis Georgs I lūdz Starptautisko Olimpisko komiteju, kuru vadīja Pjērs de Kubertēns, atzīt Atēnas par olimpisko spēļu pastāvīgo rīkotājvalsti. Kubertēnam izdevās pārliecināt savus SOK kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu. Atklātā vēstulē karalim viņš pateicās grieķiem par enerģiju un entuziasmu, ar kuru viņi organizēja olimpiskās spēles Atēnās, bet apstiprināja, ka nākamās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā. Pēc tam grieķi uzskata, ka Pjērs de Kubertēns ir "zaglis, kurš mēģina atņemt Grieķijai kādu no tās vēsturiskajiem dārgakmeņiem". Tomēr karaliskā ģimene saprata, ka viņu projektu finansiālu iemeslu dēļ nav iespējams īstenot. Sakāve pret Osmaņu impēriju 1897. gadā vēl vairāk samazināja iespēju Atēnām spēles atkal rīkot 1900. gadā.

Divi konkurējoši projektiLabot

Daži Francijas Trešās Republikas vadītāji uzskatīja, ka sakāve Francijas—Prūsijas karā 18780. gadā ir saistīta ar jauno franču slikto fizisko stāvokli un sagatavotību, un fiziskā izglītība kļuva obligāta pamatskolā no 1882. gada. 1900. gada Pasaules izstādes ģenerāldirektors Alfrēds Pikards ierosināja izstādes ietvaros organizēt starptautiskas fizisko vingrinājumu sacensības. Viņš guva Francijas valdības atbalstu un 1893. gada novembrī sporta sacensības tika iekļautas izstādes programmā.

1894. gada janvārī Pjērs de Kubertēns tikās ar Alfrēdu Pikardu un paziņoja viņam, ka jūnijā viņš ierosinās atjaunot Olimpiskās spēles un pirmās spēles organizēt Parīzē. Kubertēns ieteica izveidot izstādi, kas būtu veltīta sporta vēsturei. Viņš izveidoja komisiju starptautiskajām sacensībām, kura pirmo reizi kopā sanāca 1894. gada 3. novembrī. Šajā sanāksmē pats Kubertēns nepiedalījās, jo tajā laikā atradās Grieķijā un tur gatavojās 1896. gada olimpiskajām spēlēm. Komisija izveidoja vispārēju konkursa plānu, ko tā publicēja 1895. gada maijā. Kubertēns saprata, ka Pikarda griba saistībā ar spēlēm nav saistāma ar olimpiskajām spēlēm un nolēma atsevišķi organizēt 1900. gada olimpiskās spēles. 1897. gada novembrī pēc izstādes vispārējās programmas publicēšanas viņš uzrakstīja vēstuli toreizējam Francijas tirdzniecības ministram, lai izteiktu savas bažas par sporta sacensību vietu Pasaules izstādē. Pikards uz šo vēstuli atbildēja, ka izteiktās sūdzības nav pamatotas. Kubertēns uzskatīja, ka Pikarda projekts var izgāzties un tik milzīga sporta notikumu programma var būt haotiska un vulgārs gadatirgus.

Pjērs de Kubertēns nolēma izveidot Olimpisko spēļu organizēšanas komiteju, kuras sastāvā ietilpa vairāki aristokrāti, pazīstamākais no viņiem bija La Rošefuko. Viņa nodoms bija izveidot spēles, kurās sacentīsies elite. Kubertēns saņēma arī atbalstu no ārvalstu sportistiem par spēļu organizēšanu un līdzdalību tajās. Kā pamatu 1900. gada spēlēm komiteja ņēma 1896. gada spēļu programmu un tām pievienoja boksu, polo un loka šaušanu. Pikards šo programmu uzskatīja par "viduvēju un necienīgu". Novembrī Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība (USFSA), kuras ģenerālsekretārs bija Kubertēns nolēma tomēr izlēma neatbalstīt La Rošefuko komiteju, kas "pārstāvēja demokrātisko un sportisko Franciju", kas bija nepilnīga. Pēc šī Kubertēns nolēma, ka vēlas būt Pasaules izstādes rīcībā, lai dotu ieguldījumu to sporta sacensību organizēšanai.

1899. gada janvārī Francijas Republijas oficiālajā vēstnesī tika izsludinātas starptautiskas fiziskās un sporta sacensības ar apmēram trīsdesmit sporta veidiem, kuri galvenokārt tiks aizvadīti Vensāna parka teritorijā un vieglatlētikas sacensību organizēšana tika uzticēta Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienībai. Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents Daniels Merilons tika iecelts par galveno delegātu Pasaules izstādes sporta sacensībām 1899. gada februārī. Kubertēns mēģināja sadarboties ar viņu, lai organizētu olimpiskās spēles, bet Pikards šo visu dēvēja par "anahronismu" un stingri pret šo visu iebilda.[11] Ņemot vērā šīs grūtības un komitejas biedru viedokļu atšķirības tā paziņoja par atkāpšanos. 1899. gada janvārī Kubertēns bija spiest pieņemt Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienības ierosināto kompromisu, ka Izstādes sacensības notika 1900. gada olimpisko spēļu vietā un tās tiks uzskatītas par ekvivalentām olimpiskajām spēlēm. Viņam nācās piekrist, ka šīs spēles tiks uzskatītas "olimpiskajām spēlēm", kaut oficiālajos reklāmas pamatos tas netiek minēts. Kā arī ka spēlēs varēs startēt gan profesionāļi, gan sievietes, pret ko viņš bija ļoti iebildis.

Spēļu organizācijaLabot

Organizācijas komitejaLabot

Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents Daniels Merilons tika iecelts par sporta sacensību galveno delegātu. Viņam bija arī pieci vietnieki. Sporta sacensības organizēja apmēram trīsdesmit locekļu augstāka komisija, kuru vadīja Oktāvs Greārs, un divpadsmit komitejas, kurās kopumā bija apmēram 700 locekļu, un kuru pienākums ir izveidot pasākumu programmu. Par žūrijas locekļiem tika iecelti apmēram 530 cilvēki, tostarp 130 ārzemnieki. Sporta veidu organizēšanu deleģēja attiecīgo sporta veidu federācijām. Pjērs de Kubertēns bija viens no “Vieglatlētikas spēļu” (Jeux athlétiques) nodaļas viceprezidentiem.

Sporta sacensību mērķis bija dot nozīmīgu stimulu un uzlabot valsts iedzīvotāju fizisko un morālo izturību ar starptautiskām sacensībām parādot fizisko aktivitāšu nozīmi un noderīgumu kā arī piešķirot tām pašu publicitāti, kā arī veicināt jaunatnes fizisko attīstību. Alfrēds Pikards papildus sporta izglītībai un popularizēšanai Izstādes laikā vēlējās piešķirt sporta sacensībām zinātnisku raksturu. Tāpēc viņš lūdza izveidot Higiēnas un fizioloģijas komiteju ar aptuveni piecpadsmit pētniekiem. Komitejas vadību viņš uzticēja ārstam Etjēnam Žilam Marē. Izveidojot spēļu vispārējo programmas XIII sadaļu, šīs komitejas mērķis jo īpaši bija novērtēt dažādu sporta veidu ietekmi uz ķermeni un novērot un atklāt labākos paņēmienus augstvērtīgu rezultātu sasniegšanai.

Spēļu ekonomiskais aspektsLabot

Komiteja sporta sacensību organizēšanas kopā atvēlēja 1 780 620 frankus. No šīs summas 1 045 300 franku veidoja Vispasaules izstādes dotācijas. Ienākumi no ieejas biļetēm uz izstādi bija daudz zemāki nekā prognozēts — 59 059 franki. Taču pasākuma kopējās izmaksas varētu būt 2,2 miljoni franki, jo Parīzes pilsēta par 150 000 franku sakārtoja Vensāna velodromu kā arī sedza organizēšanas komitejas izmaksas. Sporta sacensību organizēšanai komitejām tika piešķirti 1 045 300 franki kas veidoja apmēram 1% no kopējās Pasaules izstādēs budžeta.

PlakātiLabot

 
Paukošanu sacensību plakāts.

Kopējs plakāts visu pasaules izstādes sporta sacensību reklamēšanai nebija paredzēts, bet tika veidoti atsevišķi plakāti dažādiem sporta veidiem. Tomēr tie neatsaucās uz olimpiskajām spēlēm, par kurām sabiedrība 1900. gadā gandrīz nemaz nezināja. Žana de Paleologa izstrādātais plakāts paukošanas sacensībām tika kā oficiālais plakāts 1900. gada spēlēm. Plakātā bija attēlota sieviete—paukotāja, kaut arī neviena sieviete nestartēja paukošanas sacensībās. Līdz mūsdienām ir saglabājušies arī citu sporta veidu plakāti, piemēram, vieglatlētikas, airēšanas un vingrošanas. Termins "olimpiskais" nevienā no oficiālajiem dokumentiem tā arī neparādījās.

Spēļu programmaLabot

Sporta sacensības bija sadalītas visas Pasaules izstādes norises periodā no 14. maija līdz 28. oktobrim. Atšķirība no mūsdienu olimpiskajām spēlēm šajās notika organizētas atklāšanas un noslēguma ceremonijas.

Šādu programmu, kas aprakstīta kā "pilnīga un ļoti interesanta", Augstākā fizisko vingrinājumu un sporta komiteja pieņēma savā sanāksmē 1900. gada 10. martā:[12]

  • I sadaļa — Vieglatlētikas spēles: skriešanas un vieglatlētikas sacensības, regbijs, futbols, hokejs, krikets, teniss, krokets, bulē, beisbols, lakross, longue paume, balle au tamis, courte paume, golfs un Basku pelota;
  • II sadaļa — Vingrošana: Francijas vingrošanas biedrību savienības XXVI federālā diena, Sēnu vingrošanas biedrību asociācijas sacensību svētki, starptautiskais vingrošanas čempionāts;
  • III sadaļa — Paukošana: florete, špaga un zobena sacensības;
  • IV sadaļa — Šaušana: šaušana mērķī, šaušana ar pistoli, šaušana pa baložiem, loka šaušana un lielgabala šaušana;
  • V sadaļa — Zirgu sports: jāšanas sacensības un zirgu polo;
  • VI sadaļa — Velosports: riteņbraukšanas sacensības;
  • VII sadaļa — Automobilisms: tūrisma sacensības, motociklu sacensības, ātrumsacīkstes, sacensības par vietu un piegādes automašīnām, vieglā svara autosacensības un smagsvara autosacensības;
  • VIII sadaļa — Ūdens sporta veidi: airēšanas regates, burāšanas jahtu sacensības, mehāniskās motorlaivu sacensības, peldēšanas sacensības un makšķerēšanas sacensības;
  • IX sadaļa — Glābšana: ugunsdzēsības sacensības, ūdens glābšanas sacensības, pirmās palīdzības sacensības civiliedzīvotāju un militāru zaudējumu gadījumos;
  • X sadaļa — Gaisa sports: balonu sacensības (divdesmit četras dažāda veida sacensības: ilgums, augstums, distance) un baložu sacīkstes;
  • XI sadaļa — Militārās mācības;
  • XII sadaļa — Skolu sacensības: skolu vieglatlētikas spēles, skolu airēšana, vingrošana skolās, Parīzes pilsētas pašvaldību skolu ballīte, starpreģionu sacensības starp skolām, augstskolu šaušanas čempionāts, vidusskolu un koledžu šaušanas čempionāts, pamatskolu šaušanas čempionāts.

No I sadaļas tika izslēgtas vairākas piedāvātās sacensības: slidošana, svarcelšana, soļošana, bokss, nūju cīņas, cīņas sports. Saistībā ar šo sporta veidu teatralitāti, bīstamību un neraksturīgajām vieglatlētikas sacensības īpašībām. Dalībnieku trūkuma dēļ notika organizētas beisbola, hokeja, lakrosa balle au tamis un courte paume sacensības.

Sporta veidi un disciplīnasLabot

Starptautiskā Olimpiskā komiteja nav oficiāli izlēmusi, kuras no 1900. gada olimpisko spēļu disciplīnām uzskatīt par "olimpiskajām" un kuras ne.[13] Faktiski Pjērs de Kubertins visu savu apņēmību bija nodevis organizatoriem.[14] Salīdzinot ar iepriekšējām olimpiskajām spēlēm 1896. gadā no olimpisko spēļu programmas tika izņemta svarcelšana un cīņas sports. Savukārt 1900. gada olimpisko spēļu programmai tika pievienoti 13 jauni sporta veidi: airēšana, basku pelota, burāšana, futbols, golfs, krikets, krokets, jāšana, loka šaušana, polo, regbijs, ūdenspolo un virves vilkšana. No šiem sporta veidiem trīs — basku pelota, krikets un krokets — vienīgo reizi parādījās olimpisko spēļu programmā. Airēšana un ūdenspolo ir vienīgie "jaunie" sporta veidi, kas ir bijuši olimpisko spēļu programmā visās turpmākajās olimpiskajās spēlēs līdz mūsdienām. Savukārt golfs un regbijs parādījās arī kādā nākamajām olimpiskajās spēlēm (pēdējoreiz golfs bija 1904. gada olimpisko spēļu programmā, bet regbijs — 1924. gada olimpisko spēļu programmā), bet no 2016. gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm šie abi divi sporta veidi tika atjaunoti olimpisko spēļu programmā.[15] Peldēšana un ūdenspolo olimpiskajā kontekstā tika uzskatītas par divām disciplīnām vienā ūdenssporta veidā. Starp visiem sporta veidiem tikai kroketā nebija starptautiskas sacensības, jo tajās sacentās tikai Francijas sportisti.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) savā mājaslapā apstiprinājusi kopumā 95 medaļu olimpiskie notikumi (disciplīnas).[16] SOK ir pieņēmusi olimpiskā vēsturnieka Bila Mallona ieteikumus par notikumiem, kurus vajadzētu uzskatīt par “olimpiskajiemm”, balstoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem.[17][18]

Sporta veids Olimpiskās disciplīnas
Kopā Vīrieši Sievietes Jaukti
  Airēšana 4 4 N/A N/A
  Basku pelota 1 1 N/A N/A
  Burāšana 13 N/A N/A 13
  Futbols 1 1 N/A N/A
  Golfs 2 1 1 N/A
  Jāšana 5 N/A N/A 5
  Krikets 1 1 N/A N/A
  Krokets 3 N/A N/A 3
  Loka šaušana 6 6 N/A N/A
  Paukošana 7 7 N/A N/A
  Polo 1 1 N/A N/A
  Regbijs 1 1 N/A N/A
  Riteņbraukšana 3 3 N/A N/A
  Šaušana 9 9 N/A N/A
  Teniss 4 2 1 1
  Peldēšana 7 7 N/A N/A
  Ūdenspolo 1 1 N/A N/A
  Vieglatlētika 23 23 N/A N/A
  Vingrošana 1 1 N/A N/A
  Virves vilkšana 1 1 N/A N/A

Sporta veidu un notikumu statussLabot

1900. gada olimpiskās spēles nekontrolēja īpaša olimpiskā organizēšanas komiteja, bet tās notika kā papildinājums 1900. gada Pasaules izstādei. Spēlēs notika daudz pasākumu, kuri neatbilst mūsdienu noteiktajiem "olimpiskajiem" standartiem. Lēmumus par to, kuri olimpiskie notikumi tiek uzskatāmi par “oficiāliem” un kuriem ir “neoficiāls” vai “demonstrācijas” statuss, parasti atstāj Olimpisko spēļu organizēšanas komitejas un/vai Starptautiskās Olimpiskās komitejas ziņā. Tā kā nav vispārēju iestāžu, kas varētu oficiāli atšķirt šāda veida atšķirības, spēļu laikā netika pieņemts lēmums par jebkura notikuma oficiālo statusu. Pastāv 1912. gada dokuments, kurā uzskaitīti 1900. gada spēļu rezultāti, taču olimpiskie vēsturnieki apšauba šī darba ticamību un autentiskumu. Šis dokuments veidoja SOK datubāzē esošo Parīzes spēļu rezultātu oriģinālo bāzi.[19] Tomēr SOK nekad nav izlēmusi, kuri notikumi bija "olimpiski" un kuri ne.[13]

Visi notikumi, kas atbilst visiem četriem šiem retrospektīvās atlases kritērijiem — tikai amatieriem, starptautiska dalība, atvērti visiem sportistiem un norise bez traucējumiem — tagad tiek uzskatīti par olimpiskajiem notikumiem, izņemot tos, kas saistīti ar vienu sporta veidu - gaisa balonu lidošanu. Krokets, ūdens motosprots un bulē atbilst trim kritērijiem (visos šajos startēja tikai Francijas sportisti). No šiem tikai kroketam ir piešķirts olimpiskais statuss.[17] Tāpat kā visi olimpiskie notikumi, kurus plaši uzskatīja par oficiāliem, 1900. gada Pasaules izstādes laikā notika arī citi sporta pasākumi.[20][21][13]

Papildus šiem sporta veidiem tika organizēti arī 71 mācību un 92 militārie pasākumi.

KalendārsLabot

Olimpiskas spēles notika no 1900. gada 14. maija līdz 28. oktobrim. Šīs ir vienīgās olimpiskās spēles, kurās nebija oficiālās atklāšanas un noslēguma ceremonijas.[16]

Norises vietasLabot

Pārstāvētās valstis un sportistiLabot

ValstisLabot

 
Valstis, kuru pārstāvji piedalījās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.
Zilās = Pārstāvētas pirmo reizi;
Zaļās = Pārstāvētas jau iepriekš.
 
Sportistu skaita sadalījums pa valstīm, kuras startēja olimpiskajās spēlēs.

Saskaņā ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas iespiedumu 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs startēja 24 valstu pārstāvji.[2] Mūsdienu pētījumi norāda, ka spēlēs piedalījās sportisti no 28 valstīm.[17][22] Lielākā daļa no šīm valstīm pirmo reizi bija pārstāvētas olimpiskajās spēlēs.

Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.

Dažos avotos ir tiek minēts, ka arī no Brazīlijas, Jaunzēlandes un Kolumbijas ir sportisti, kas piedalījušies šajās spēlēs.

Var uzskatīt, ka arī citas mūsdienu valstis kaut kādā veidā startēja 1900. gadā. Sportisti startēja no mūsdienu Alžīrijas, Horvātijas, Īrijas, Polijas un Slovākijas, taču neviena no šīm valstīm tajā laikā nebija neatkarīga. Alžīrija bija Francijas sastāvdaļa un tās četri vingrotāji startēja, pārstāvot Franciju. Tagadējā Īrijas bija Lielbritānijas daļa, un tās sportisti startēja burāšanā, polo, tenisā un vieglatlētikā. Horvātijas paukotājs pārstāvēja Austriju, poļu paukotājs Krievijas impēriju un slovāku pāris sacentās pārstāvot Ungāriju.[17]

SportistiLabot

Pasaules izstādes sporta sacensībās kopā bija iesaistīti 58 731 dalībnieki. Tomēr, uzskaitot notikumus, kurus olimpiskais vēsturnieks Bils Mallons uzskata par olimpiskajiem savā grāmatā "1900. gada olimpiskās spēles viņš uzskaita 1222 dalībniekus no aptuveni 1589 dalībniekiem (ieskaitīt 22 sievietes). No šiem 1222 dalībniekiem viņš atzīmē, ka 743 ir Francijas pārstāvji. Pēc Starptautiskās Olimpiskās komitejas datiem, 1900. gada olimpiskajās spēlēs piedalījās 997 sportisti (ieskaitot 22 sievietes).[16] Salīdzinot ar iepriekšējām, 1896. gada Atēnu spēlēm, šajās spēlēs piedalījās četras reizes vairāk sportistu nekā iepriekšējās, 1896. gadā startēja 240 sportisti. Saskaņā ar 1. Olimpiskā kongresa laikā pieņemtajiem lēmumiem, Olimpisko spēļu dalībnieki bija amatieri, izņemot paukotājus.

Sporta veids / Disciplīnas Valstu
skaits
Dalībnieku skaits Uzskaitījums
Kopā Vīrieši Sievietes
  Airēšana 8 108 108 0 uzskaitījums
  Basku pelota 2 4 4 0 uzskaitījums
  Burāšana 6 150 149 1 uzskaitījums
  Futbols 3 35 35 0 uzskaitījums
  Golfs 4 22 12 10 uzskaitījums
  Jāšana 8 58 56 2 uzskaitījums
  Krikets 2 24 24 0 uzskaitījums
  Krokets 1 10 7 3 uzskaitījums
  Loka šaušana 3 153 153 0 uzskaitījums
  Paukošana 19 260 260 0 uzskaitījums
  Peldēšana 12 76 76 0 uzskaitījums
  Polo 4 20 20 0 uzskaitījums
  Regbijs 3 47 46 0 uzskaitījums
  Riteņbraukšana 7 72 72 0 uzskaitījums
  Šaušana 8 72 72 0 uzskaitījums
  Teniss 4 26 19 7 uzskaitījums
  Ūdenspolo 4 58 58 0 uzskaitījums
  Vieglatlētika 15 117 117 0 uzskaitījums
  Vingrošana 8 135 135 0 uzskaitījums
  Virves vilkšana 3 12 12 0 uzskaitījums

Sieviešu dalībaLabot

MedaļasLabot

 
Medaļas no pasaules izstādes sporta sacensībām, kas sobrīd atrodas Olimpiskā muzeja kolekcijā.

1900. gada spēlēs zelta medaļas netika pasniegtas; tā vietā lielākajai daļai uzvarētāju tika pasniegti kausi vai trofejas. Dažos gadījumos par pirmo vietu tika pasniegta sudraba medaļa, bet par otro — bronzas medaļa. Starptautiskā Olimpiskā komiteja retrospektīvi ir piešķīrusi zelta, sudraba un bronzas medaļas sportisti, kuri attiecīgi ieņēma 1., 2. un 3. vietu.[17] Olimpiskajām spēlēm pirms 1908. gada nav vispārpieņemtas valstu definīcijas, un medaļu tabulas var atšķirties atkarībā no izvēlētās definīcijas. Piemēram, austrālietis Stenlijs Rovlijs pārstāvēja gan Austrāliju, gan arī Jaukto komandu.

Olimpisko medaļu aversā ir attēlota spārnota dieviete, kas abās rokās tur lauru zarus, paceltās rokās. Fonā, zem dievietes, ir redzams skats uz Parīzess pilsētu un Pasaules izstādes pieminekļiem. Savukārt reversā ir attēlots uz pjedestāla stāvošs sportists, kurš labajā paceltā rokā tur lauru zaru. Fonā ir redzams stadions un Atēnu Akropole. Medaļas autors ir Frederiks Vernons.[23]

Medaļu sadalījums pa valstīmLabot

No visām 28 pārstāvošajām valstīm olimpiskās medaļas ieguva 19 valstis, no tām 11 valstis izcīnīja savas pirmās olimpiskās medaļas.

Vieta Valsts Zelts Sudrabs Bronza Kopā
1   Francija (FRA) 29 44 39 112
2   ASV (USA) 19 14 15 48
3   Lielbritānija (GBR) 16 7 9 32
4   Beļģija (BEL) 6 5 5 16
5   Jauktā komanda (ZZX) 6 3 3 12
6   Šveice (SUI) 6 2 1 9
7   Vācija (GER) 4 3 2 9
8   Itālija (ITA) 3 2 0 5
9   Austrālija (AUS) 2 0 3 5
10   Dānija (DEN) 1 3 2 6
11–21 Parējās 11 valstis 4 13 15 32
Kopā (21 valsts/komandas): 92 83 79 254

Medaļām bagātākie sportistiLabot

Norādīti tikai tie sportisti, kuri izcīnīja vismaz 3 olimpiskās zelta medaļas.

Sportists Sporta veids Valsts Zelts Sudrabs Bronza Kopā

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. Atsevišķos avotos tiek minēta 31 dalībvalsts.
  2. 2,0 2,1 «The Olympic Summer Games Factsheet». International Olympic Committee. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 6. septembris. Skatīts: 2012. gada 5. augusts.
  3. «Paris facts». Paris Digest. 2018. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-09-08. Skatīts: 2018-09-19.
  4. Journal of Olympic History, Special Issue – December 2008, The Official Publication of the International Society of Olympic Historians, p. 8, by Karl Lennartz, Tony Bijkerk and Volker Kluge
  5. Journal of Olympic History, Special Issue – December 2008, The Official Publication of the International Society of Olympic Historians, p. 13, by Karl Lennartz, Tony Bijkerk and Volker Kluge
  6. Journal of Olympic History, Special Issue – December 2008, The Official Publication of the International Society of Olympic Historians, p. 32, by Karl Lennartz, Tony Bijkerk and Volker Kluge
  7. Journal of Olympic History, Special Issue – December 2008, The Official Publication of the International Society of Olympic Historians, p. 33, by Karl Lennartz, Tony Bijkerk and Volker Kluge
  8. Journal of Olympic History, Special Issue – December 2008, The Official Publication of the International Society of Olympic Historians, p. 52, by Karl Lennartz, Tony Bijkerk and Volker Kluge
  9. Journal of Olympic History, Special Issue – December 2008, The Official Publication of the International Society of Olympic Historians, p. 77, by Karl Lennartz, Tony Bijkerk and Volker Kluge
  10. Emma Carmichael. «Gawker's Guide to the Olympic Sports You're Pretty Sure Don't Exist: Shooting». Gawker, 2012. gada 27. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 6. maijs.
  11. Cropper, Corry: Playing at monarchy: sport as a metaphor in nineteenth-century France Accessed through Google Books, Retrieved 1 March 2010
  12. Concours internationaux d'exercices physiques et de sports : rapports Ministère du commerce de l'industrie des postes et des télégraphes ; publ. sous la dir. de D. Mérillon
  13. 13,0 13,1 13,2 Karl Lennartz, Walter Teutenberg. Olympische Spiele 1900 in Paris. Kassel, Germany : Agon-Sportverlag, 1995. 147. lpp. ISBN 3-928562-20-7.
  14. The IOC site for the 1900 Olympic Games Archived 2017-10-02 at WebCite sets the number at 95 events, while at one time the IOC database Archived 2014-02-24 Wayback Machine vietnē..
  15. «Golf among seven sports seeking inclusion in 2016 Games». ESPN. 2008. gada 25. aprīlis. Skatīts: 2008. gada 20. augusts.
  16. 16,0 16,1 16,2 «Paris 1900». International Olympic Committee. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-10-10. Skatīts: 2017-10-02.
  17. 17,0 17,1 17,2 17,3 17,4 Mallon, Bill. The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary. Jefferson, North Carolina : McFarland & Company, Inc., 1998. 25–28. lpp. ISBN 978-0-7864-4064-1.
  18. «Paris 1900 – Medal Table». International Olympic Committee. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 12. augusts.
  19. "Olympic or not?" - article by Herman de Wael – Journal of Olympic History – January 2003
  20. «Demonstration and unofficial sports». GBRathletics. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 19. februāris. Skatīts: 2014. gada 10. februāris.
  21. Greg Soltis. «Olympic Events Through History». LiveScience, 2012. gada 27. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 22. februāris. Skatīts: 2014. gada 10. februāris.
  22. «Paris 1900 – Medal Table». International Olympic Committee. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 12. augusts. For the first Olympic Games (until Antwerp in 1920), it is difficult to give the exact number of medals awarded to some countries, due to the fact that teams were composed of athletes from different countries.
  23. Paris 1900 Medals olympic.org Starptautiskā Olimpiskā komiteja

Ārējās saitesLabot

Priekštecis:
  Atēnas 1896
I Olimpiskās spēles
 
Vasaras olimpiskās spēles
  Parīze 1900
II Olimpiskās spēles
Pēctecis:
  Sentluisa 1904
III Olimpiskās spēles