Atvērt galveno izvēlni

1896. gada vasaras olimpiskās spēles bija starptautisks sporta notikums, kas norisinājās Grieķijas galvaspilsētā Atēnās no 1896. gada 6. aprīļa līdz 1896. gada 15. aprīlim. Tās bija pirmās olimpiskās spēles kopš 393. gada, un par to atjaunošanas iniciatoru kļuva franču augstmanis Pjērs de Kubertēns. Viņa izveidotais kongress par norises vietu izraudzījās Grieķiju kā antīko olimpisko spēļu dzimteni. Kongresa laikā tika izveidota arī Starptautiskā Olimpiskā komiteja.

I Olimpiskās spēles
1896. gada vasaras olimpiskās spēles
Norises vieta Karogs: Grieķija Grieķija Atēnas, Grieķija
Dalībvalstis 14
Sportisti 241
Disciplīnas 43 (9 sporta veidos)
Atklāšana 6. aprīlī
Noslēgums 15. aprīlī
Oficiāli atklāja Georgs I
Stadions Panatinaiko stadions

Satura rādītājs

IdejaLabot

1894. gada 23. jūlijā barons Pjērs de Kubertēns Sorbonā (Parīze) sasauca starptautisku kongresu, kurā bija nolēmis prezentēt antīko olimpisko spēļu atjaunošanas ideju. 19. gadsimta pirmajā daļā bija notikušas vairākas lokālas sporta sacensības, kuru organizētāji arī vēlējās atjaunot antīko olimpisko spēļu ideju, tomēr P. Kubertēns bija pirmais, kas piedāvāja šādas spēles padarīt par tradicionālām, starptautiskām un ar sacensībām daudzos, dažādos sporta veidos. Viņa redzējums nedaudz atšķīrās no antīkajām olimpiskajām spēlēm ar to, ka Senajā Grieķijā, lai arī sacensības notika starp dažādu polisu pārstāvjiem, tomēr sacensties drīkstēja tikai grieķu izcelsmes vīrieši. Četrus gadus pirms kongresa sasaukšanās P. Kubertēns bija publicējis rakstu "La Revue Athletique"', kurā aprakstīja Venlokas olimpiskās spēles, kuras tika rīkotas Lielbritānijas pilsētiņā Venlokā. Tāpat rakstā tika apskatītas sporta spēles, kuras Grieķijā rīkoja uzņēmējs un filantrops Evangelis Zappas.[1] Abi šie piemēri viņu iedvesmoja antīko olimpisko spēļu atjaunošanas idejai.

Pirmajā kongresā bija pārstāvētas 11 valstis. Pēc P. Kubertēna priekšlikuma par olimpisko spēļu atjaunošanu apstiprināšanas, bija jāizvēlas pirmo spēļu norises vieta un laiks. P. Kubertēns piedāvāja pirmās mūsdienu spēles rīkot 1900. gadā Parīzē, jo tajā gadā šajā pilsētā bija jānotiek Pasaules izstādei, tomēr kongress bija izsaucis lielu interesi sabiedrībā un tā dalībnieki uzskatīja, ka sešu gadu laikā interese varētu zust, tādēļ pirmās olimpiskās spēles tika nolemts rīkot jau pēc diviem gadiem - 1896. gadā. Pēc tam, kad bija izvēlēts laiks, bija jāizvēlas vieta. Sākotnēji vairāki kongresa biedri piedāvāja rīkot šīs pirmās olimpiskās spēles Londonā, bet P. Kubertēns bija pret.[2] Pēc neilgas sarunas ar Dimitriju Vikelu, kurš kongresā pārstāvēja Grieķiju un nolasīja kongresa delegātiem referātu par antīko olimpisko spēļu tradīcijām un nozīmi, par norises vietu tika piedāvāta Atēnas Grieķijā. Pirmo spēļu norisināšanās Grieķijā tika motivēta arī kā seno tradīciju pārmantošanas zīme.[3] Tajā pašā dienā, 23. jūnijā, kongresa delegāti šo piedāvājumu pieņēma un D. Vikelass tika ievēlēts par pirmo Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) vadītāju, jo šo amatu varēja ieņemt tikai olimpisko spēļu norises valsts pārstāvis.[4]

Spēļu rīkošanaLabot

Ziņa par olimpisko spēļu atdzimšanu radīja lielu interesi visas pasaules sabiedrībā. Grieķijā īpaši gaidīja spēļu sākumu, tomēr drīz vien kļuva acīmredzamas daudzās grūtības un problēmas spēļu organizēšanā, kas bija jāpārvar to organizatoriem. Tik augsta līmeņa sacensību rīkošana prasīja ievērojamus naudas līdzekļus, bet valstī tikmēr valdīja ekonomiskā un politiskā krīze.

Tā brīža valdības vadītājs bija negatīvi noskaņots pret P. Kubertēna ideju. Viņš uzskatīja, ka valsts nespēs nosegt tēriņus, ko prasīs tik grandiozs pasākums, un pašu spēļu rīkošanu par sasteigtu. Viens no opozīcijas līderiem izmantoja šo premjerministra nostāju un apsūdzēja viņu patriotisma trūkumā un politiskajā, sociālajā pesimismā. Arī prese sadalījās divās pusēs - viena daļa atbalstīja, bet otra daļa bija pret. P. Kubertēnam nācās pavadīt daudz laika sarunās ar grieķu politiķiem, ierēdņiem, komersantiem un žurnālistiem, lai viņus pārliecinātu atbalstīt olimpisko spēļu ideju.

Lai demonstrētu sava projekta svarīgumu, mūsdienīgumu, aktualitāti un nacionālo perspektīvu, kā arī to, ka projekts ir realizējams, P. Kubertēns izmantoja SOK ungāru pārstāvja vēstuli, kurā bija stāstīts, ka viņi labprāt sarīkos pirmās olimpiskās spēles savas valsts tūkstošgades svinībās, ja Atēnas atteiksies no šīs ieceres. Tobrīd Grieķijas karalis atradās vizītē Sanktpēterburgā, bet P. Kubertēnam izdevās tikt pieņemšanā pie troņmantinieka prinča Konstantīna. Šīs pieņemšanas laikā P. Kubertēns spēja pārliecināt viņu par spēļu rīkošanas nozīmību, kas ļāva iegūt paša Grieķijas monarha atbalstu, kad viņš atgriezās savā valstī.

1894. gada beigās skeptiķu prognozes piepildījās, jo organizēšanas komiteja paziņoja, ka spēļu organizēšanas tēriņi trīs reizes pārsniedz sākotnējos aprēķinos minēto summu, kas tika paziņota pirms sporta būvju celšanas. Atsevišķi cilvēki izteica viedokli, ka spēļu rīkošana Atēnās nebūs iespējama. Grieķijas valdības vadītājs izvirzīja ultimātu monarham - vai nu viņš, vai nu princis, kurš atbalstīja spēļu rīkošanu. Karalis palika pie sava un premjerministrs 1895. gada 25. janvārī atkāpās no amata.

Šķita, ka olimpiskajām spēlēm nav lemts notikt, tomēr šajā brīdī pats monarha dēls pieteicās vadīt organizācijas komiteju, kas ātri ļāva piesaistīt daļu no vajadzīgajām investīcijām. Viņš reorganizēja komiteju izslēdzot no tās sastāva visus spēļu rīkošanas idejas opozicionārus, veica virkni pasākumu, lai piesaistītu privātos investorus, kas galu galā izglāba situāciju. Spēļu rīkošanai pat tika pieņemti Grieķijas pilsoņu ziedojumi. Pēc neilga laika olimpisko spēļu rīkošanas fondā bija 332 756 drahmas, tomēr tas nebija pietiekoši.

Lai pavairotu līdzekļus, tika izlaista marku sērija par olimpisko tematiku. Komiteja no šī pasākuma ieguva 400 000 drahmas. 200 000 drahmas ieņēma no pārdotajām biļetēm.[5]

Pēc karaliskās ģimenes lūguma komersants un filantrops Georgios Averofs par savu naudu restaurēja seno Marmora stadionu, kurā norisinājās antīkās olimpiskās spēles, un ziedoja spēļu organizēšanai gandrīz 1 000 000 drahmu.[5] Pēc tam vairs nekas nespēja stāties ceļā pirmo olimpisko spēļu sarīkošanai. G. Averofa piemiņai pirms spēļu atklāšanas Marmora stadiona priekšā tika uzstādīta statuja, lai godinātu viņa ieguldījumu. Šī statuja vēl joprojām atrodas savā vietā. Papildus līdzekļi ļāva pirmajām olimpiskajām spēlēm notikt laikā.[5]

Spēļu organizēšana stipri atšķīrās no mūsdienu prakses. Netika celts olimpiskais ciemats, savu dzīvošanu Atēnās sportisti apmaksāja paši. Vairāki ārzemju sportisti piedalījās sacensības tikai tāpēc, ka vienkārši tobrīd atradās Atēnās.

Sporta veidiLabot

1894. gadā kongresā tika piedāvāti daudzi sporta veidi, kurus varētu iekļaut I olimpisko spēļu programmā. Sacensības notika cīņu sportā, paukošanā, peldēšanā, riteņbraukšanā, svarcelšanā, šaušanā, tenisā, vieglatlētikā un vingrošanā.

KalendārsLabot

Atklāšanas ceremonija Sacensības Tiek izcīnītas medaļas Noslēguma ceremonija
Aprīlis 6. 7. 8. 9. 10. 11. 12. 13. 14. 15.
Ceremonijas
Cīņas sports
Paukošana
Peldēšana
Riteņbraukšana
Svarcelšana
Šaušana
Teniss
Vieglatlētika
Vingrošana
Aprīlis 6. 7. 8. 9. 10. 11. 12. 13. 14. 15.

Medaļu kopvērtējumsLabot

Vieta Valsts 1  Zelts 2  Sudrabs 3  Bronza Kopā
1   ASV 11 7 2 20
2   Grieķija 10 17 19 46
3   Vācijas impērija 6 5 2 13
4   Francija 5 4 2 11
5   Apvienotā Karaliste 2 3 2 7
6   Ungārija 2 1 3 6
7   Austrija 2 1 2 5
8   Austrālija 2 0 0 2
9   Dānija 1 2 3 6
10   Šveice 1 2 0 3
Kopā 43 43 36 122

DalībvalstisLabot

 
Valstis, kuru pārstāvji piedalījās I olimpiskajās spēlēs

Pēc Starptautiskās Olimpiskās komitejas datiem spēlēs piedalījās 14 valstu pārstāvji[6], tomēr pēc citiem datiem tajās piedalījās 12[7] vai 15[8] valstis. Dažādu koloniju un protektorātu pārstāvji piedalījās nevis kā savu metropoļu pārstāvji, bet gan patstāvīgi. Vairāku valstu dalībnieku skaitu un pašu dalības faktu spēlēs nevar uzzināt arī tādēļ, ka nav iespējams precīzi noskaidrot vai to pārstāvji reāli startēja spēlēs vai arī bija tikai pieteikti dalībai. Turklāt tenisā piedalījās internacionālas komandas, kurās bija dažādu valstu pārstāvji. Krievijas impērija un Beļģija arī vēlējās piedalīties un pat sākumā pieteica savus sportistus, tomēr vēlāk atteica savu dalību.

  •   Austrālija — tobrīd bija Lielbritānijas sastāvā, tomēr vienīgā austrālieša Tedija Fleka rezultāti tika ieskaitīti atsevišķi.
  •   Austrija — tobrīd Austrija bija daļa no Austroungārijas, tomēr sacensībās austriešu sportisti piedalījās atsevišķi no ungāru sportistiem.
  •   Bulgārija — bulgāru sportists Šarls Šampo bija Šveices pilsonis, bet jau ilgāku laiku mita Bulgārijā, tāpēc viņa rezultātu ieskaitīja Bulgārijai.
  •   Lielbritānija — šīs valsts sastāvā startēja Īrijas sportisti, bet viņu rezultāti tika skaitīti Lielbritānijai, jo Īrijas tobrīd bija Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes daļa.
  •   Ungārija — tāpat kā austrieši, ungāri piedalījās sacensības atsevišķi, lai arī bija Austroungārijas pavalstnieki.
  •   Grieķija — vairāki sportisti dzīvoja ārpus šīs valsts robežām, tomēr olimpiskajās spēlēs piedalījās kā šīs valsts pārstāvji.
  •   Ēģipte — Dionisis Kasdalgis dzīvoja Ēģiptē[9], bet olimpiskajās spēlēs viņš skaitījās kā Grieķijas pārstāvis, bet, kad viņš startēja tenisā jauktajā komandā ar citu grieķi, viņu rezultāti tika ieskaitīti pie jauktajām komandām.[10].
    •   Kipra — Anastasios Andreous, kurš dzīvoja Kiprā, skaitījās kā grieķu sportists, lai arī Kipra tobrīd bija Lielbritānijas protektorāts.
    •   Osmaņu impērija — atsevišķos avotos[8] norādīts, ka divi sportisti no Izmiras, kas atrodas Turcijā un tobrīd bija Osmaņu impērijas pilsēta, piedalījās atsevišķi.
  •   Čīle — pēc SOK datiem spēlēs piedalījās viens šīs valsts pārstāvis, lai arī vairāk kā viņa pieteikums nav minēts sarakstos, tomēr arī Čīle tiek uzskatīta par vienu no dalībniecēm.

Interesanti faktiLabot

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. Matthews (2005), 66; Young (1996), 81 (angliski)
  2. «The 1896 Olympic Games: results for all competitors in all events, with commentary». 1998. Стр. 58 Archived 2011. gada 14. maijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
  3. «The 1896 Olympic Games: results for all competitors in all events, with commentary». 1998. Стр. 50 Archived 2011. gada 14. maijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
  4. Young (1996), 100—105 (angliski)
  5. 5,0 5,1 5,2 «Билл Маллон и Тур Видланд. «The 1896 Olympic Games: results for all competitors in all events, with commentary». 1998. Стр. 60». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 14. maijā. Skatīts: 2010. gada 27. februārī.
  6. «Athens 1896» (angļu). Skatīts: 2007. gada 12. novevbris.
  7. «Результаты Игр, 1 стр.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 22. martā. Skatīts: 2010. gada 28. februārī.
  8. 8,0 8,1 «Билл Маллон и Тур Видланд. «The 1896 Olympic Games: results for all competitors in all events, with commentary». 1998. Стр. 73». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 14. maijā. Skatīts: 2010. gada 27. februārī.
  9. «Tennis 1896 - Egypt» (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 20. Maijs. Skatīts: 2007. gada 16. novembrī.
  10. Медальный зачёт на сайте МОК

Ārējās saitesLabot