Apollons, arī 1862 Apollons ir neregulāras formas asteroīds ar diametru apmēram 1,5 km. Objekts ir Zemei tuvais asteroīds, pieder Apollona tipa asteroīdu grupai.

Apollons
Apollona 3D modelis
Atklāšana un nosaukšana
Atklājējs/i Karls Vilhelms Reinmuts
Atklāšanas datums 1932. gada 24. aprīlī
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums (1862) Apollo
Citi nosaukumi [1] 1932 HA
Mazo planētu kategorija Apollona tipa asteroīds
Orbitālie parametri
Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000.5) [1]
Afēlijs 2,293 AU [1]
Perihēlijs 0,6467448 AU [1]
Lielā pusass (rādiuss) 1,4700851 AU [1]
Ekscentricitāte 0,560063[1]
Apriņķojuma periods 1,78 a [1]
Slīpums 6,35307°[1]
Uzlecošā mezgla garums 35,69687°[1]
Pericentra arguments 285,87522°[1]
Zināmie pavadoņi S/2005 (1862) 1
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas ~ 1,5 km [2]
Ģeometriskais albedo 0,25[2]
Asteroīdu spektru tipi Q
Redzamais spožums 20,64 [3]
Absolūtais spožums 16,25 [1]

Asteroīdu atklāja 1932. gada 24. aprīlī vācu astronoms Karls Vilhelms Reinmuts (Karl Wilhelm Reinmuth) Heidelbergas-Kēnigštūles observatorijā. Objektu nodēvēja par Apollonu. Apollons grieķu mitoloģijā ir Olimpa dievs, kurā ietvertas gan labdabīgas, gan postošas īpašības.[4]

Apollons bija pirmais atklātais asteroīds, kura orbīta šķērso Zemes orbītu. Apollons šķērso arī Veneras un Marsa orbītas. Apollona vārdā nosaukta grupa asteroīdu ar līdzīgiem orbītas parametriem. 2015. gada aprīlī bija zināmi 6720 Apollona tipa asteroīdi. [5]

Laika posmā no 2005. gada 30. oktobra līdz 2. novembrim, izmantojot Aresibo radioteleskopu, Apollons tika pētīts ar radaru. Rezultātā asteroīdam tika atklāts neliels pavadonis.[6] Pavadonim ir piešķirts pagaidu apzīmējums S/2005 (1862) 1. Tā diametrs ap 80 m, Apollonu apriņķo apmēram 3,5 km attālumā.[7]

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu

Apollona orbīta