14. Gvardes Armijas loma Piedņestras konfliktā

14. Gvardes Armijas loma Piedņestras konfliktā haotiskajā PSRS sabrukuma periodā noveda pie jaunizveidotās Moldovas Republikas sakāves Piedņestras karā un nodrošināja starptautiski neatzītās Piedņestras Moldāvu Republikas pastāvēšanu.

Piedņestras reģiona politiskā karte

Armijas vēsture

14. armija izveidota 1956. gada 25. novembrī no Odesas militārā apgabala 10. Gvardes strēlnieku korpusa ar štābu Kišiņevā. 1960. gadā armiju veido četras motorizētas divīzijas. 1968. gadā 14. armija piedalās Varšavas pakta valstu iebrukumā Čehoslovākijā. 1980. gados armijas štābs tiek pārcelts uz Tiraspoli. 1991. gadā armiju veido četras motorizētas strēlnieku divīzijas, no kurām vienīgi 59. motorizētā gvardes strēlnieku divīzija un mazākas vienības atradās Piedņestrā, pārējā armijas daļa atradās Ukrainas PSR un iekļāvās jaunveidotajā Ukrainas armijā.

Armijas sadalīšanās

PSRS sabrukuma periodā un 1992. gada sākumā Piedņestrā saasinājās etniskās nesaskaņas starp rumāniski runājošajiem moldāviem no vienas puses un krievu un ukraiņu iedzīvotājiem no otras puses, kas nevēlējās pieļaut rumāņu valodas kļūšanu par vienīgo valsts valodu un iespējamo Moldovas atkalapvienošanos ar Rumāniju.

1992. gada sākumā konflikts pārgāja atklātās bruņotās sadursmēs. Liela daļa Piedņestrā izvietotās 14. armijas virsnieku, kareivju ar visiem ieročiem un munīciju izrādīja atbalstu Piedņestrai un iestājās separātistu veidotajās bruņotajās vienībās. Armijas komandieris, ģenerālis Jakovļevs aktīvi iesaistījās PMR nodibināšanā, bija PMR Augstākās padomes deputāts un pirmais PMR Aizsardzības departamenta vadītājs. Šīs darbības rezultātā NVS bruņoto spēku virspavēlnieks Jevgeņijs Šapošņikovs atbrīvoja Jakovļevu no dienesta. Jaunais komandieris, Ģenerālis Jurijs Netkačevs centās būt neitrāls un veicināt dialogu starp Moldovu un PMR.

1992. gada 23. martā Šapošņikovs autorizēja visa Dņestras upes labajā krastā esošā 14. armijas militārā ekipējuma nodošanu Moldovas Republikas īpašumā. 1. aprīlī ar Krievijas Federācijas prezidenta Jeļcina dekrētu Dņestras kreisajā krastā esošais 14. armijas militārais ekipējums un kareivji nonāca Krievijas īpašumā.

Piedņestras karš

1992. gada pirmajā pusē konflikts starp Moldovu un Piedņestras separātistiem izvērtās aktīvā karadarbībā. 23. jūnijā par 14. armijas štābā ieradās Krievijas ģenerālis Aleksandrs Ļebeds, kuram bija dots uzdevums apturēt karadarbību ar visiem iespējamajiem līdzekļiem, veikt armijas inspekciju, pārtraukt bruņojuma izzagšanu no arsenāliem un nodrošināt armijas izvešanu uz Krieviju. Ļebeds drīz pārņēma 14. armijas vadību un 3. jūlijā ar artilērijas triecienu iznīcināja Moldovas armijas vienības, kas gatavojās ieņemt Benderu, tādējādi faktiski pārtraucot Piedņestras karu.

Miera uzturēšana

Pēc kara beigšanās reģionā ieveda papildu Krievijas miera uzturēšanas spēkus. 1995. gada aprīlī 14. armiju pārveidoja un iekļāva Krievijas armijas operatīvo spēku kontingenta Moldovā sastāvā. Tā pavēlniecību uzņēmās Maskavas militārais apgabals. Krievijas miera uzturētāju kontingentu veido daži tūkstoši karavīru. Donbasa kara laikā, 2015. gada jūnijā sākumā Ukraina paziņoja, ka vairs nepieļaus turpmāku Krievijas miera uzturētāju apgādi pa savu teritoriju.

2018. gada 22. jūnijā ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju (dokuments A/72/L.58), kurā aicina Krieviju «bez nosacījumiem un tālākas kavēšanās izvest» savus spēkus no Piedņestras.