13. Bauskas Aizsargu pulks

13. Bauskas Aizsargu pulks izveidots 1922. gada 18. decembrī, apvienojot Bauskas apriņķa aizsargu militārās vienības.

Pulka karoga labā puse

Pulka karoga kreisā puse

Pirmās aizsargu vienības Bauskas apriņķī līdz 1919. gada oktobra sākumam izveidojās Bauskā, Bārbelē, Misā, Jaunsaulē, Rundālē un Ceraukstē. Katrā pagastā bija viena nodaļa, bet Iecavas un Ceraukstes pagastā — divas, pa vienai katrā upes krastā. Kā pēdējā izveidojās aizsargu nodaļa Svitenē. Sākotnēji dienests aizsargos bija obligāts visiem zemkopjiem un pilsētniekiem, bet kopš 1921. gada 18. augusta Aizsargi kļuva par brīvprātīgu organizāciju. 1923. gada 21. martā nodibinājās 1. bataljons, kurā ietilpa trīs rotas un eskadrons. 1923. gada 26. izveidoja 2. bataljonu, kurā ietilpa trīs rotas no tolaik Bauskas apriņķim pievienotajām Jēkabpils apriņķa pagastu aizsargu nodaļām.

Pulks aktīvi piedalījās 1934. gada 15. maija Ulmaņa valsts apvērsumā, Bauskas aizsargi atkārtoti devās patrulēt uz Rīgu.

• 
  Valsts Prezidents Čakste pulka karoga pasniegšanas svētkos, 1924
• 
  Bauskas aizsargu parāde rātslaukumā, 1925
• 
  Pulka labākie šāvēji ar balvām, 1925
• 
  Pulka komandējošais sastāvs, 1927
• 
  Bauskas aizsargi 15. maija apvērsuma dienās patrulēja Rīgā
• 
  Pulka futbola komanda ar iegūto Sabiedrisko lietu mministra balvu, 1937

Komandieri

Par pirmo pulka komandieri tika iecelts Bauskas apriņķa priekšnieks Kārlis Berķis, kas komandēja pulku līdz 1923. gada 16. aprīlim. Līdz 1932. gada 4. augustam pulka komandieris bija K. Grebers. No 1932. gada 7. septembra līdz 1934. gada 11. maijam - P. Pommers, kurš vēlāk kļuva par Rīgas prefekta vecāko palīgu.

1924. gada 13. jūlijā valsts prezidents Jānis Čakste pulkam pasniedza karogu un pēc karogu pasniegšanas secības Aizsargu pulkiem, Bauskas pulks kļuva par 13. 1925. gada 1. oktobrī Bauskā izveidots arī pirmais aizsardžu pulciņš.