Žaks Perēns (franču: Jacques Perrin; īstajā vārdā Žaks Andrē Simonē (franču: Jacques André Simonet), dzimis 1941. gada 13. jūlijā , miris 2022. gada 21. aprīlī) bija franču aktieris un producents. Dažreiz filmu titros norādīts kā Žaks Simonē (franču: Jacques Simonet).

Žaks Perēns
Jacques Perrin
Žaks Perēns
Žaks Perēns 2009. gada Kannu kinofestivālā
Dzimis Žaks Andrē Simonē
1941. gada 13. jūlijā
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Miris 2022. gada 21. aprīlī (80 gadu vecumā)
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Nodarbošanās aktieris, producents
Darbības gadi 1957—2022
Dzīvesbiedre Valentīna Perēna
(precējušies 1995. gadā)
Bērni 3

Karjera labot šo sadaļu

Jaunā aktiera talantu pamanīja itāļu režisors Valerio Zurlīni.[1] Zurlīni uzreiz viņam piedāvājā galveno lomu 1960. gada romantiskajā drāmā La Ragazza con la valigia, kurā viņa partnere bija Klaudija Kardināle.[2] Perēns kļuva par vienu no Zurlīni iemīļotajiem aktieriem[3] un atveidoja Marčello Mastrojanni brāli filmā Cronaca Familiare (1962).

Filmējies filmās "Patiesība" (1960), La corruzione (1963), La 317e Section (1965), Le Crabe-tambour (1977), L'Honneur d'un capitaine (1982). Kopā ar Katrinu Denevu filmējies mūziklos "Rošforas meitenes" (Les Demoiselles de Rochefort, 1967) un "Ēzeļa āda" (Peau d'Âne, 1970). 27 gadu vecumā Perēns izveidoja kinoproducentu kompāniju, kas producēja filmu "Z". Filmu režisēja Kosts Gavrs, Perēns attēloja vienu no galvenajām lomām. 1969. gadā filma saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu kategorijā "Labākā filma svešvalodā". 1966. gada Venēcijas kinofestivālā ieguva divas labākā aktiera balvas par lomu Itālijas filmā Un uomo a metà un Spānijas filmā La busca. Divas reizes saņēmis Cēzara balvu kā dokumentālo filmu producents.

Apbalvots ar Goda Leģiona ordeni.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Ryan Gilbey. «Jacques Perrin obituary». The Guardian, 2022. gada 5. maijs. Skatīts: 2022. gada 12. maijs.
  2. Haloche Laurence. «Jacques Perrin, l'homme aux deux visages». Le Figaro, 2011. gada 16. aprīlis. Skatīts: 2020. gada 12. maijs.
  3. Dave Kehr. «The Valerio Zurlini Box Set». The New York Times, 2006. gada 30. maijs. Skatīts: 2020. gada 11. jūlijs.

Ārējās saites labot šo sadaļu