Šiva
Šiva (sanskrits: शिव — 'žēlīgais') ir viena no svarīgākajām hinduisma dievībām, kas iznīcina un pārvērš visu esošo jaunās formās. Veido trīsvienību ar diviem citiem dieviem, kas simbolizē radīšanas spēku — Brahma un uzturēšanas spēku — Višnu. Šivaisma novirziena sekotājiem Šiva ir Augstākās Būtnes visnozīmīgākā izpausme.
Kopā ar Šivu bieži attēlo arī viņa sievu Pārvatī un dēlu Ganēšu.
Citi apzīmējumi Labot
Šiva ir pazīstams ar ļoti daudziem vārdiem, piemēram, svētajos rakstos jeb purānās minēti 1008 dažādi Šivas apzīmējumi, kas katrs simbolizē kādu tā īpašību. Visbiežāk lietoti vārdi Mahadeva ("Lieldievs"), Nataradža ("Dejotāju ķēniņš"), Bairava ("Briesmīgais"), Maheša ("Augstākais kungs"), Nilakanta ("Zilkakls"), Pašupati ("Visu būtņu kungs"), Rudra ("sirdīgais"), Šankara ("svētīgais") un Višvanat ("Visuma valdnieks").
Izcelsme Labot
Šivas tēls veidojies no vēdiskā laikmeta dieva Rudras, ko dēvējuši arī par "Žēlīgo" (sanskritā: Šiva).[1]
Simboliskie attēli Labot
Šivu parasti mēdz attēlot kā askētu ar baltu vai pelnu pelēku ādas krāsu, trim acīm un četrām rokām, kas tur trejžuburi, šaujamo loku, virvi, bungas. Šivas mistiskais simbols ir vīriešu dzimumloceklis lingam.
Šivas mitoloģiskais dzīvnieks ir vērsis Nandi, uz kura viņš pārvietojas.
Bieži viņš tiek attēlots kā Nataradža ("Dejotāju ķēniņš") dejotāja pozā uz nezināšanas dēmona Apasmara tēla. Tādējādi tiek parādīts, ka Šiva dejojot sagrauj nezināšanas un ignorances principu un rada Visumu no jauna. Reizēm dejotāja daudzējādos spēkus simbolizē astoņas vai vēl vairākas rokas. Viena roka ir sargātāja pozā mudra, otra žēlastības pozā, bet citas rokas var turēt bungas vai uguni kā iznīcināšanas simbolu.
Sievišķā izpausme Labot
Šivas vara šakti izpaužas arī caur sievišķo dievību Pārvatī jeb Durgu, kas ir dzīvības radītāja un iznīcinātāja, apvienojot sevī daudzas senākas mātišķās dievības jeb mātes. Dievietes Kālī kults ir bijis asiņains un saistīts ar orģijām, kuru laikā ziedoti arī cilvēki.[1]
Literatūra Labot
- Ivbulis V. Šiva izdejo un sagrauj pasauli. Ievads tradicionālajā hindu domā. Rīga: Zinātne, 2003.
- Axel Michaels: Der Hinduismus. München: C.H. Beck, 2006.
- Wolf-Dieter Storl: Shiva. Der wilde, gütige Gott. Koha, Burgrein 2002, ISBN 3-929512-90-4.
Skatīt arī Labot
Atsauces Labot
- ↑ 1,0 1,1 Latviešu konversācijas vārdnīca. XXI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 41 666. sleja.
Ārējās saites Labot
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šiva |
 | Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |