Šifrēšana
Šifrēšana (no franču: chiffre — 'skaitlis') jeb kodēšana (angļu: encryption) kriptogrāfijā ir datu un ziņojumu apstrāde, ko veic datu sagatavotājs vai ziņojuma nosūtītājs, lai datus vai ziņojuma saturu nodrošinātu pret nesankcionētu izmantošanu. Lai šādus datus vai ziņojuma saturu varētu izmantot, jāveic atšifrēšana.[1]
Visplašāk izmantotā šifrēšanas paņēmiena — publiskās atslēgas kriptogrāfijas — vispārīgs attēlojums
Vēsturiski ziņojumu šifrēšanu izmantoja militāriem mērķiem, viens no vecākajiem algoritmiem bija Cēzara šifrs. Mūsdienās datu šifrēšanai parasti izmanto vai nu publiskās atslēgas kriptogrāfiju vai simetrisko atslēgšifrēšanu. Liela nozīme šifrēšanā ir ne tikai izmantotajam šifrēšanas algoritmam, bet arī šifrēšanas atslēgai, ko parasti ģenerē ar algoritmu, balstoties uz gadījumskaitli.
AtsaucesLabot
- ↑ «Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls - šifrēšana». termini.gov.lv.
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Cryptographic algorithms |
 | Šis ar informācijas tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar matemātiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |