Oskars Šepskis

Oskars Šepskis (Oscar Schepsky, 1850-1914) bija latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs. Veicis latviešu tautas dziesmu apdares (“Sit, Jānīti, vara bungas” u.c.).

Oskars Šepskis Personīgā informācija Dzimis 1850. gada 24. janvārī Jaunpils, Kurzemes guberņa (tagad Tukuma novads, Latvija) Miris 1914. gada 31. decembrī (64 gadi) Rīga (tagad Latvija) Tautība latvietis

Profesionālā informācija Mācības Irlavas skolotāju seminārs, Leipcigas, Drēzdenes un Berlīnes mūzikas augstskolas

Dzīvesgājums

Dzimis 1850. gada 24. janvārī Jaunpilī, Kurzemes ērģelnieka ģimenē. Mācījās pie Jāņa Bētiņa Irlavas skolotāju seminārā, 1867. gadā uzsāka studijas Leipcigas konservatorijā, taču naudas trūkuma pēc gada studijas pārtrauca.

No 1869. gada O. Šepskis strādāja Saldus luterāņu baznīcā par ērģelnieku un muzicēja 1873. gada I Vispārīgajos latviešu dziedāšanas svētkos. 1876. gadā viņu uzaicināja kļūt par skolotāju Pābsta mūzikas skolā Rīgā. 1881. gadā O. Šepskis vēlreiz devās uz Vāciju, kur studēja ērģeļu spēli un mūzikas teoriju Drēzdenē un Berlīnē. Atgriezies Latvijā, viņš no 1884. gada līdz pat mūža beigām strādā par ērģelnieku Jēzus baznīcā un vecajā Ģertrūdes baznīcā Rīgā. Kā viņa audzēkņus var minēt Alfēdu Kalniņu, K. Zigmundu, P. Šūbertu, A. Mežsētu. Piedalījās I-IV Vispārīgo latviešu dziesmu svētku organizēšanā. Bija Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisijas darbinieks.

III Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku konkursā par jaunām dziesmām vīru korim par labākajām atzina Oskara Šepska un Jurjānu Andreja dziesmas.

Miris 1914. gada 31. decembrī Rīgā, apglabāts Saldus kapos.

Daiļrade

No O. Šepska kordarbiem tautā iegāja vairākas garīgās dziesmas, kas, kaut gan neizcēlās ar individuālāku stilu, tehniski bija labi veidotas un ilgi aizpildīja robu, kāds bija jūtams latvju baznīcas mūzikā. 1880. gadā II Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem Šepskis bija devis laicīgā koncertā jaukto koru dziedāto ziņģi "Ak, puķīt', tavu noskumšan" un vīru korim ļoti vienkārši harmonizētu tautas dziesmu "Teci, teci, kumeliņi". Abas minētās dziesmas gan nesasniedz to līmeni, kāds raksturīgs autora labākajiem garīga satura skaņdarbiem.

1881. gadā iznāca O. Šepska dziesmu krājums, kurā ir 20 dziesmas, no kurām 15 ir tautas dziesmu apdares, 2 oriģināldziesmas un 3 vācu dziesmas ( “Dziesmas, salasītas un priekš jauktā kora sastādītas no O. Šepska” ). Tautas dziesmu apdares parasti ir strofiskā formā, četrbalsīgā salikumā un stila ziņā neatšķiras no J. Cimzes apdarēm. Interesantākā apdare ir Jāņu dziesma “Sit, Jānīti, vara bungas”, kas veidota trijdaļu formā. Dziesmas vidusdaļā jauna melodija “Visiem vārti appušķoti”, kas variējoties izskan vairākas reizes. Tas ir viens no pirmajiem variāciju paraugiem kora dziesmā. Ļoti vērtīga šīs apdares īpašība ir visas kora faktūras melodizācija, pat ar zināmu tieksmi uz polifonizāciju.

1880. gadu beigās O. Šepska gādībā tika izdotas viņa un citu autoru kompozīcijas žurnālā "Austrums". Uzskatāms, ka viņš bijis žurnāla muzikālā satura redaktors, jo uz viņa vārdu un adresi lūgts atsaukties lasītājiem kādas dziesmas sakarā, par kuru Šepskis vēlējies gūt papildus informāciju.

20. gadsimta sākumā O. Šepskis sastādīja un publicēja dziesmu krājumu “Dziesmu pūrs”.

Literatūra

• Iveta Gaile. Oskars Šepskis, Signe, 1998.