Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra

(Pāradresēts no Ķemmes-bedrīšu kultūra)

Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra bija 4.—3. gadu tūkstotī p.m.ē. Latvijas teritorijā dominējusī jaunā akmens laikmeta (neolīta) iedzīvotāju kultūra, ko parasti saista ar Austrumu mednieku-vācēju cilšu migrāciju no tagadējās Ziemeļkrievijas uz Baltijas jūras krastiem, kur ienācēji sajaucās ar Baltijas pirmiedzīvotājiem. 2.—3. gadu tūkstotī p.m.ē. Polijas, Baltkrievijas, Baltijas valstu un Somijas teritorijas dienviddaļā šo kultūru pārmāca auklas keramikas kultūra.

Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūras (attēla augšdaļā "Comb Ceramic Pottery") un tās kaimiņu kultūru izplatība Eiropā neolīta laikmetā (4.—3. gadu tūkstotī p.m.ē.).

Lai arī līdz 1980. gadiem tika uzskatīts, ka ķemmes-bedrīšu keramikas kultūras izcelsme saistīta ar urāliešu valodās runājošiem cilvēkiem, tomēr ķemmes-bedrīšu keramikas izplatība Eiropā ir novērojama arī tur, kur cilvēki nerunāja urāliešu valodās. Pētījumi liecina, ka somugru valodās runājošās ciltis Baltijas jūras reģionu sasniegušas tikai bronzas laikmetā (apmēram 500 gadus p.m.ē.), tādēļ ķemmes-bedrīšu keramikas kultūrai piederīgās ciltis Baltijas jūras reģionā runājušas kādā no Eiropas senāko iedzīvotāju valodām (priekšindoeiropiešu valodām).[1]

Nosaukuma cilme

labot šo sadaļu

Kultūras nosaukums ir cēlies no šai kultūrai raksturīgajiem māla trauku rotājumiem, kas atgādina ķemmes un bedrīšu iespiedumus. Igaunijas un Latvijas teritorijā attīstījās Narvas kultūra kā šis kultūras lokāls variants.

 
Narvas kultūrai raksturīgā ķemmes-bedrīšu keramika.

Kultūras izplatība

labot šo sadaļu

Šai kultūrai raksturīgie arheoloģiskie atradumi ir atrasti plašā Ziemeļaustrumu Eiropas reģionā, kas ietver Skandināvijas ziemeļus, Somiju, Baltijas valstis, Polijas un Baltkrievijas ziemeļdaļu kā arī Ziemeļkrieviju līdz par Urāliem.

Līdzīga, bet nedaudz atšķirīga keramika atrasta arī Ķīnā (Mandžūrijā),[2] Korejā un Altaja apkaimē. Daži avoti uzskata, ka līdz Altajam tā izplatījusies no izcelsmes rajona, kas pēc šīs versijas bijis Volgas augštecē, taču nesaista ar šādu kopīgu izcelsmi atradumus Mandžūrijā un Korejā.[3]

Šai kultūrai piederīgās ciltis nodarbojās ar zvejniecību, vākšanu un medībām. Raksturīgi ar tipiskajiem ornamentiem rotāti lieli māla trauki ar apaļu vai smailu apakšdaļu. Galvenie ornamenta elementi ir ķemmveida vai gludā spiedoga nospiedumi, dažāda lieluma seklas bedrītes, aptītās auklas, retāk dažādi pusloka iespiedumi. Retāk sastopams dažādu ģeometrisku figūru — rombu, trīsstūru un līkloču motīvs.

Klasifikācija

labot šo sadaļu

Tradicionāli (Äyräpää, 1930) ķemmes -bedrīšu keramikas kultūru sadala trīs periodos:

  • agrīnais periods (Ka I, ap 4200.—ap 3300. gads p.m.ē.),
  • tipiskais periods (Ka II, ap 3300.—ap 2700. gads p.m.ē.),
  • vēlīnais periods (Ka III, ap 2800.—ap 2000. gads p.m.ē.).

Ķemmes-bedrīšu kultūras apmetnes Latvijā

labot šo sadaļu

Mūsdienu Latvijas teritorijā ir atrastas vairākas šīs kultūras apmetnes ar raksturīgajiem māla traukiem un darbarīkiem. Ievērojamākās apmetnes:

  • JP Mallory|James P. Mallory, "Pit-Comb Ware Culture", Encyclopedia of Indo-European Culture, Fitzroy Dearborn, 1997.
  • Latvijas PSR arheoloģija. —R.,: Zinātne. 1974.
  • A. Vasks, B. Vaska, R. Grāvere Latvijas Aizvēsture 8500. g. pr. Kr.-1200. g. pēc Kr. —R., 1997.
  1. A. Mittnik et al. The genetic prehistory of the Baltic Sea region Nature Communications 9: 442 (2018)
  2. С.В. Алкин. «Ранненеолитическая культура Синлунва в Северо-Восточном Китае и ее погребальный обряд». www.philosophy.nsc.ru. Skatīts: 2023-07-29.
  3. 日本大百科全書(ニッポニカ),ブリタニカ国際大百科事典 小項目事典,百科事典マイペディア,精選版 日本国語大辞典,旺文社世界史事典 三訂版,デジタル大辞泉,世界大百科事典 第2版,山川 世界史小辞典 改訂新版. «櫛目文土器(くしめもんどき)とは? 意味や使い方». Japānas enciklopēdija (Nipponica) (japāņu). Skatīts: 2023-07-29.

Ārējās saites

labot šo sadaļu