Atvērt galveno izvēlni

Ķūķu klintis ir devona iežu atsegums Gaujas labajā krastā, pie Raiskuma un Amatas pagasta robežas. Klintis ir aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis. Iezis savu nosaukumu ieguvis no tuvējām Ķūķu mājām. Šis ir Latvijā augstākais devona iežu atsegums. Augstākajā punktā kraujas augstums aptuveni 44 m, ko kļūdaini mēdz uzskatīt par klinšu augstumu,[1] bet ieža garums ir aptuveni 500 metri.[2] Atseguma augšējo daļu veido plāna kvartāra sega, nedaudz zemāk augšdevona sarkanīgie aleirolīti un māli. Ieža vidusdaļā ir atrodamas vairākas fosilijas: bruņu zivju, bezžokleņu un bārkšspuru zivju atliekas. Klintīs bieži notiek zemes noslīdeņi, kas ieža krastu ir samazinājuši jau par 10 m. Lieli noslīdeņi bijuši laika posmā no 1952. līdz 1953. gadam.[3]

Ķūķu klintis
Ķūķu klintis
Ķūķu klintis (Latvija)
Ķūķu klintis
Ķūķu klintis
Ģeogrāfija
Upe Gauja
Koordinātas 57°16′33″N 25°6′27″E / 57.27583°N 25.10750°E / 57.27583; 25.10750Koordinātas: 57°16′33″N 25°6′27″E / 57.27583°N 25.10750°E / 57.27583; 25.10750
Izmēri
Augstums 44 m (kraujas augstums)
Garums 500 m
Tūrisms
Autostāvvieta Ir
Ķūķu klintis Vikikrātuvē

Klintīs atrodas divas alas: Ķūķu Lielā un Ķūķu Gaisa ala. Lielā ala ir 19—22 metrus gara, pieejama no upes. Šī ala ir pieejama tikai mazūdens periodos. Tā sākas ar 5×5 m grotu un sašaurinās vidusdaļā, bet pēcāk atkal paplašinās. Gaisa ala (arī saukta par Nepieejamo alu) atrodas pāris metrus virs upes līmeņa. Šīs alas garums ir 10 metri.[4] Ķūķu alu priekšā veidojas sezonāli leduskritumi, kurus rada pāri iezim tekošie avoti. Leduskritumi ziemas laikā aizsedz alu ieejas.[5] Pie klintīm atrodas laivotājiem pazīstamās Ķūķu krāces, kuras veidojas Gaujas gultnē esošo laukakmeņu dēļ un kuru ūdeņi brāžas tieši gar klintīm.[1] Krāču dēļ senatnē plostnieki Ķūķu klintis dēvējuši par Straujo iezi.[6]

AtsaucesLabot