Īvo Līvi (itāļu: Ivo Livi; dzimis 1921. gada 13. oktobrī, miris 1991. gada 9. novembrī), plašāk pazīstams kā Īvs Montāns (franču: Yves Montand) bija Itālijā dzimis franču aktieris un dziedātājs. Viens no pazīstamākajiem Francijas 20. gadsimta māksliniekiem.[1]

Īvs Montāns
Yves Montand
Īvs Montāns
Īvs Montāns 1948. gadā
Dzimis 1921. gada 13. oktobrī
Valsts karogs: Itālija Monsumāno Terme, Itālija
Miris 1991. gada 9. novembrī (70 gadu vecumā)
Valsts karogs: Francija Sanlisa, Francija
Nodarbošanās aktieris, dziedātājs
Darbības gadi 1946—1991
Bērni 1

Īvo Līvi piedzima Monsumāno Termes pilsētā Toskānā, Itālijā. Viņam piemita dzelžaina komunisma pārliecība un 1923. gadā, pie varas nākot Benito Musolīni, viņš ar ģimeni pārcēlās uz Marseļu.[2]

1944. gadā, esot dziedātājam Parīzē, viņu atklāja Edīte Piafa, pēc kā viņš kļuva par pazīstamu dziedātāju. Montāns bija populārs arī Padomju Savienībā un Austrumeiropā, vairākas reizes tur uzstājoties.[3]

Savas aktiera karjeras laikā tēlojis arī vairākās Holivudas filmās un Brodvejas uzvedumos. Par filmām I comme Icare (1980) un Garçon! (1994) viņš nominēts Cēzara balvai. Iespējams, vislabāk pazīstams, kopā ar Žerāru Depardjē piedaloties filmā Jean de Florette (1986) un Emanuelu Beāru filmā Manon des Sources (1986).

Piedalījies arī filmās "Maksa par bailēm" (1953), "Mīlēsimies!" (Let's Make Love, 1960), Le Joli Mai (1963), Grand Prix (1966), Vivre pour vivre (1967), "Z" (1969), "Sarkanais aplis" (1970), L'Aveu (1970), "Viss ir labi" (Tout va bien, 1972), Le fond de l'air est rouge (1977). Strādājis ar režisoriem Anrī Žoržu Kluzo, Džordžu Kjūkoru, Krisu Markeru, Kostu Gavru, Džonu Frankenheimeru, Klodu Lelušu, Žanu Pjēru Melvilu, Žanu Liku Godāru un Žaku Demī.

Personīgā dzīve

labot šo sadaļu

1951. gadā Montāns apprecējās ar Simonu Sinjorē, ar ko kopā viņš vēlāk piedalījās arī vairākās filmās.

  1. «« Montand est à nous » : le siècle d’Ivo Livi». France tv & vous (franču). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-01-03. Skatīts: 2023-01-13.
  2. Moira Hodgson. «YVES MONTAND - FROM THE MUSIC HALL TO THE MET». The New York Times (en-US), 1982-09-05. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2023-01-13.
  3. Yves Montand in the USSR.

Ārējās saites

labot šo sadaļu