Ēriks Bēze (dzimis 1910. gada 2. septembrī Rīgā, miris 1980. gada 19. augustā Brandenburgā) bija Latvijas futbola izlases pussargs.

Izmācījies par zobu tehniķi. Pēc izceļošanas no Latvijas, 1939. gadā, profesionālo futbolu vairs nespēlēja. 1941. gada jūnijā iesaukts vācu armijā, kur nonācis gūstā. No gūsta Padomju Savienībā atlaists 1948. gadā. Kopš tā laika dzīvojis un strādājis savā arodā Potsdamā, toreizējā Vācijas Demokrātiskajā Republikā.