Čluhova (poļu: Człuchów) - pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, uz rietumiem no Hojņices.

Čluhova
Čluhovas skats no pils drupām
Čluhovas skats no pils drupām
Ģerbonis: Čluhova
Ģerbonis
Čluhova (Polija)
Čluhova
Čluhova
Koordinātas: 53°39′00″N 17°22′00″E / 53.65000°N 17.36667°E / 53.65000; 17.36667Koordinātas: 53°39′00″N 17°22′00″E / 53.65000°N 17.36667°E / 53.65000; 17.36667
Valsts Karogs: Polija Polija
Vojevodiste Pomožes vojevodiste
Apriņķis Čluhovas apriņķis
Pilsētas tiesības 1348
Platība
 • Kopējā 12,48 km2
Augstums 160 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 13 343
 • blīvums 1 169,6/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa http://um.czluchow.pl/
Čluhova Vikikrātuvē

1312. gadā Vācu ordenis nopirka Čluhovu par 250 sudraba markām no Polijas un uzsāka pils celtniecību. 1348. gadā apmetnei tika piešķirtas Kulmas pilsētas tiesības. Oredeņa pils bija otra lielākā Ordeņa valstī (aiz Marienburgas pils). Vācu nosaukuma versija līdz pat 1945. gadam bija Šlohava (Schlochau). Pirms Grīnvaldes kaujas 1410. gadā pilsēta bija ordeņa lielmestra Ulriha fon Jungingena rezidence. Pēc Trīspadsmitgadu kara pilsēta iekļāvās Polijas sastāvā.

Pēc Polijas Pirmās dalīšanas pilsēta iekļāvās Prūsijā, vēlāk Vācijā. Pilsētas izaugsmi veicināja valsts ceļa Reichsstraße 1 (Berlīne - Kēnigsberga) izbūve cauri pilsētai. Pēc Pirmais pasaules kara pilsēta palika Vācijas sastāvā, Polijas - Vācijas robeža gāja desmit kilometrus uz austrumiem no pilsētas. Otrais pasaules kara laikā Šlohava smagi cieta kaujās. Pēc kara tā tika piešķirta Polijai, bet pilsētas vācu iedzīvotāji tika padzīti no pilsētas.

Vācu kriptogrāfa Frīdriha Kaziska (Friedrich Kasiski, 1805 - 1881) dzimtā pilsēta.

  1. https://bdl.stat.gov.pl/api/v1/data/localities/by-unit/042217203011-0977321?var-id=1639616&format=jsonapi; P2701: JSON; pārbaudes datums: 6 oktobris 2022.