Čluhova
Čluhova (poļu: Człuchów) - pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, uz rietumiem no Hojņices.
Čluhova | ||
---|---|---|
![]() Čluhovas skats no pils drupām | ||
| ||
Koordinātas: 53°39′00″N 17°22′00″E / 53.65000°N 17.36667°EKoordinātas: 53°39′00″N 17°22′00″E / 53.65000°N 17.36667°E | ||
Valsts |
![]() | |
Vojevodiste | Pomožes vojevodiste | |
Apriņķis | Čluhovas apriņķis | |
Pilsētas tiesības | 1348 | |
Platība | ||
• Kopējā | 12,48 km2 | |
Augstums | 160 m | |
Iedzīvotāji (2021)[1] | ||
• kopā | 13 343 | |
• blīvums | 1 169,6/km² | |
Laika josla | CET (UTC+1) | |
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
Mājaslapa | http://um.czluchow.pl/ | |
![]() |
1312. gadā Vācu ordenis nopirka Čluhovu par 250 sudraba markām no Polijas un uzsāka pils celtniecību. 1348. gadā apmetnei tika piešķirtas Kulmas pilsētas tiesības. Ordeņa pils bija otra lielākā Ordeņa valstī (aiz Marienburgas pils). Vācu nosaukuma versija līdz pat 1945. gadam bija Šlohava (Schlochau). Pirms Grīnvaldes kaujas 1410. gadā pilsēta bija ordeņa lielmestra Ulriha fon Jungingena rezidence. Pēc Trīspadsmitgadu kara pilsēta iekļāvās Polijas sastāvā.
Pēc Polijas Pirmās dalīšanas pilsēta iekļāvās Prūsijā, vēlāk Vācijā. Pilsētas izaugsmi veicināja valsts ceļa Reichsstraße 1 (Berlīne - Kēnigsberga) izbūve cauri pilsētai. Pēc Pirmā pasaules kara pilsēta palika Vācijas sastāvā, Polijas - Vācijas robeža gāja desmit kilometrus uz austrumiem no pilsētas. Otrā pasaules kara laikā Šlohava smagi cieta kaujās. Pēc kara tā tika piešķirta Polijai, bet pilsētas vācu iedzīvotāji tika padzīti no pilsētas.
Vācu kriptogrāfa Frīdriha Kaziska (Friedrich Kasiski, 1805 - 1881) dzimtā pilsēta.
![]() | Šis ar Poliju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Čluhova |
- ↑ https://bdl.stat.gov.pl/api/v1/data/localities/by-unit/042217203011-0977321?var-id=1639616&format=jsonapi; P2701: JSON; pārbaudes datums: 6 oktobris 2022.