Čečenijas-Ingušijas APSR

Čečenijas-Ingušijas APSR (čečenu: Нохч-ГІалгІайн Автономнин Советски Социалистически Республика; krievu: Чече́но-Ингу́шская Автономная Советская Социалистическая Республика) bija viena no Krievijas PFSR autonomajām republikām Ziemeļkaukāzā. Tā robežojās ar Gruzijas PSR dienvidos, Krievijas PFSR Stavropoles novadu ziemeļos, Dagestānas APSR austrumos un Ziemeļosetijas APSR rietumos.

Чечено-Ингушская Автономная Советская Социалистическая Республика
Čečenijas-Ingušijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika
Čečenijas-Ingušijas APSR
Flag of the Russian Soviet Federative Socialist Republic (1918–1925).svg
1936 – 1993 State Flag of Chechen Republic of Ichkeria.svg
 
Flag of Chechen Republic before 2004.svg
 
Flag of Ingushetia.svg
Flag Coat of arms
Karogs Ģerbonis
Devīze
Ерриг Пачхьалкхийн Пролетареш, Цхьаьнакхета!
("Visu zemju proletārieši, savienojieties!")
Himna
Чечено-Ингушетия Моя
("Mana Čečenija-Ingušija")
Location of
Padomju Savienības sastāvā iekļautās Kaukāza valstis (1957-1991).
Pārvaldes centrs Groznija
Valoda(s) krievu
čečenu
ingušu
Valdība Padomju republika
Vēsturiskais laikmets 20. gadsimts
 - Izveidots Čečenu un Ingušu autonomais apgabals 1934. gada 15. janvāris
 - 1936. gada 5. decembris Čečenijas-Ingušijas autonomā apgabala statusa paaugstināšana līdz APSR statusam 1936
 - Izformēta 1944. gada 3.marts
 - Atjaunota 1957. gada 9. janvāris
 - Pasludināta suverenitāte 1990. gada 27. novembris
 - Pārdēvēta par Čečenijas-Ingušijas Republiku 1992. gada 16. maijs
 - 1993. gada 9. janvāris Čečenijas-Ingušijas Republikas sadalīšana 1993
Platība
 - 1989 19 300 km²
Iedzīvotāju skaits
 - 1989. gadā 1 275 513 
     Blīvums 66,1 /km² 
Nauda PSRS rublis

VēstureLabot

 
Krievijas Impērijas pakļautā Kaukāza teritorija. Čecenijas un Ingušijas teritorija apzīmēta kā vienots apgabals (TSCHESCHNA, 1856).

Čečenu un ingušu priekšteči ir nohču tauta, kas kopš 9. gadsimta mitinājās tagadējās Čecenijas un Ingušijas teritorijas kalnainajā daļā. Pēc 13. gadsimta tā atradās Zelta Ordas (1242-1295), pēc tam Gruzijas (1295-1505), Persijas (1502-1516) un Osmaņu impērijas (1516-1557) pakļautībā. Vēlāk atradās atkarība no kabardiešiem un kumikiem. No 1721. gada sākās Krievijas Impērijas mēģinājumi pakļaut čecenu un ingušu zemes.

Pēc Krievu—persiešu kara (1722–1723) un Krievu—turku kara (1768—1774) Krievijas Impērija centās Čečeniju un Ingušiju inkorporēt savā sastāvā, tomēr kalniešu pretestība turpinājās līdz pat Kaukāza kara beigām. Pēc 1860. gada teritoriālās reformas šīs teritorijas atradās Terekas apgabalā. Krievijas imperators kopš 19. gadsimta otrās puses tika titulāri dēvēts arī par Kabardas zemes pavēlnieku un valdnieku, Čerkesu un Kalnu kņazu un pārējo mantoto valdnieku un īpašnieku (krievu: Государь Кабардинския земли́; Черкасских и Горских Князей и иных Наследный Государь и Обладатель).

Krievijas pilsoņu kara laikā 1918. gada maijā šajā teritorijā tika pasludināta Ziemeļkaukāza Kalniešu Savienības Republika, 1918. gada jūlijā Ziemeļkaukāza Padomju republika, 1919. gada septembrī Ziemeļkaukāza Emirāts.

1920. gada 17. novembrī Vladikaukāzā pasludināja Kalniešu APSR dibināšanu, kuras sastāvā bija septiņi nacionālie apvidi (Balkāru, Čečenu, Kabardiešu, Karačaju, Nazraņas (ingušu) un Vladikaukāzas (osetīnu), kā arī Sunžas kazaku apvidus).

1924. gada 7. jūlijā Kalniešu APSR likvidēja un tās sastāvā izveidoja Ziemeļosetijas, Čečenu un Ingušu autonomos apgabalus, kā arī Vladikaukāza pilsētu un Sunžas kazaku apgabalu. 1936. gada 5. decembrī nodibināja Čečenu un Ingušu APSR.

Otrā pasaules kara laikā Vērmahta uzbrukums 1942. gadā tika apturēts pie Čečenijas robežām, tomēr 1944. gada 3. martā Čečenu un Ingušu APSR likvidēja un tās iedzīvotājus izsūtīja. 1957. gada 9. janvārī atkal atjaunoja Čečenijas-Ingušijas APSR.

1990. gada 27. novembrī Čečenijas-Ingušijas APSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Čečenijas-Ingušijas Republikas valstisko suverenitāti, un 1991. gada 24. maijā saskaņā ar grozījumiem Krievijas PFSR Konstitūcijas 71. pantā, autonomo republiku sāka saukt par Čečenijas-Ingušijas PSR. Šis lēmums pirms PSRS sabrukuma neatbilda PSRS Konstitūcijas 85. pantam, kurā tika saglabāts Čečenijas-Ingušijas APSR nosaukums.

1991. gada 8. jūnijā Visnacionālais Čečenu tautas kongress proklamēja Čečenijas Republiku (Nohči-čo). 1991. gada 1. novembrī Čečenijas Republika (Nohči-čo) pasludināja neatkarību no Krievijas PFSR.

1992. gada 16. maijā saskaņā ar grozījumiem Krievijas Federācijas konstitūcijā, de facto izjukusī Čečenijas-Ingušijas PSR tika pārdēvēta par Čečenijas-Ingušijas Republiku.

1992. gada 10. decembrī Krievijas Tautas deputātu kongress ar savu rezolūciju apstiprināja Ingušijas Republikas izveidošanu un veica attiecīgus grozījumus konstitūcijā, kas oficiāli sadalīja Čečenijas-Ingušijas Republiku Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā. Šis grozījums publicēts 1992. gada 29. decembrī un stājās spēkā 1993. gada 9. janvārī pēc 10 dienām no oficiālās publicēšanas dienas.