Čārlzs I Stjuarts

(Pāradresēts no Čarlzs I)

Čārlzs I, arī Karls I jeb Kārlis I (angļu: Charles I; dzimis 1600. gada 19. novembrī, miris 1649. gada 30. janvārī) bija Anglijas, Skotijas un Īrijas karalis (King of England, King of Scotland, and King of Ireland) no 1625. gada līdz savai nāvei. Čārlza I valdīšanas laikā noritēja cīņa starp karali un parlamentu. Viņš iejaucās Anglijas un Skotijas baznīcu lietās, centās ieviest nodokļus bez parlamenta piekrišanas. Tas noskaņoja pret viņu daudzus pilsoņus, kas sāka uzskatīt karali par tirānu. Sodīts ar nāvi Anglijas pilsoņu kara laikā.

Čārlzs I
Charles I
Anglijas karalis, Skotijas karalis, Īrijas karalis
Amatā
1625. gada 27. martā — 1649. gada 30. janvārī (kronēts 1626. gada 2. februārī)
Priekštecis Džeimss I
Pēctecis Čārlzs II (de jure)
Olivers Kromvels (de facto)

Dzimšanas dati 1600. gada 19. novembrī
Damfermlainas pils, Damfermlaina, Skotija
(Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste)
Miršanas dati 1649. gada 30. janvārī
Vaithola, Londona, Anglija
(Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste)
Apglabāts Vindzoras pils, Londona, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Dinastija Stjuartu dinastija
Tēvs Džeimss I
Māte Dānijas Anna
Dzīvesbiedrs(-e) Francijas Henrieta Marija
Bērni 9 bērni, to skaitā Čārlzs II Stjuarts, Karaliskā princese Marija, Džeimss II, Anglijas Henrieta
Reliģija anglikānisms

Valdīšanas raksturojums labot šo sadaļu

Čārlza I valdīšanas laikā saasinājās reliģiskās pretrunas. Karaļa nespēja vai nevēlēšanās palīdzēt protestantiem Trīsdesmitgadu kara laikā, kā arī viņa laulības ar Francijas katoļu princesi Francijas Henrietu Mariju radīja bažas par karaļa pāriešanu katolismā. Čārlza I mēģinājumi ieviest reformas Skotijas baznīcā noveda pie Bīskapu kara, kas bija prelūdija pilsoņu karam.

Čārlzs I tika sakauts Anglijas pilsoņu kara pirmajā posmā no 1642. līdz 1645. gadam. Pēc tam parlaments uzskatīja, ka karalis piekritīs tā prasībai pēc konstitucionālas monarhijas. Tomēr karalis tam pretojās un 1647. gada novembrī ar uzticamākajiem ļaudīm bēga uz Vaitas salu, kur nostiprinājās, vadīdams karaspēku pilsoņu kara otrajā posmā no 1648. līdz 1649. gadam. Pēc sakāves karali saņēma gūstā dumpinieku spēki un ieslodzīja. Nākamajā gadā tika izveidota 135 komisāru komisija, kas izvirzīja gāztajam karalim apsūdzības dzimtenes nodevībā kā tautas ienaidniekam un atzina to par vainīgu.

 
Nāvessoda izpilde

1649. gada 30. janvārī Vaitholas pils (Palace of Whitehall) pagalmā viņam publiski nocirta galvu.

Uz laiku līdz 1660. gadam monarhiju Anglijā nomainīja republika un Kromvela diktatūra.

Tituli labot šo sadaļu

Princis (Prince (or Lord) Charles, 1600-1625), Velsas princis, Česteras grāfs (Prince of Wales, Earl of Chester, 1612-1625), Jorkas hercogs (Duke of York, 1605-1625), Salu lords (Lord of the Isles, 1625-1649), Olbani hercogs (Duke of Albany, 1603-1625), Ormondas marķīzs, Rosas grāfs, Ardmannočas lords ((Marquess of Ormond, Earl of Ross, Lord Ardmannoch), 1603-1625), Rotezijas hercogs, Kornvolas hercogs (Duke of Rothesay, The Duke of Cornwall, 1612-1625), Viņa Majestāte Karalis (His Majesty The King, 1625-1649).

Literatūra labot šo sadaļu

  • Carlton, Charles. Charles I: The personal monarch. Second edition. London: Routledge. 1995
  • Gardiner, Samuel Rawson, ed. The Constitutional Documents of the Puritan Revolution 1625–1660 3rd Revised Edition. Oxford: Oxford University Press. 1906
  • Kishlansky, Mark A. "Charles I: A Case of Mistaken Identity", Past and Present, no. 189 (Nov. 2005), pp. 41–80
  • Murphy, Derrick, ed. Britain 1558-1689 1st Edition. London: HarperCollins Publishers pp. 211-235 ISBN 0-00-713850-4
  • Robertson, Geoffrey (2005) The Tyrannicide Brief: The Man Who Sent Charles I to the Scaffold. Chatto & Windus, 2002. ISBN 0-7011-7602-4
  • Williamson, D. The Kings and Queens of England. London: National Portrait Gallery, 1998. ISBN 1-85514-228-7
  • Гизо Ф. Ч. 1—2 // История Английской революции. — Ростов-на-Дону: 1996.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Stjuartu dinastijas valdnieks  
Priekštecis:
Džeimss I
Anglijas karalis
1625.-1649.
Pēctecis:
Čārlzs II