Ārstniecības indaine

augu suga

Ārstniecības indaine (Vincetoxicum hirundinaria) ir mainīga izskata augu suga asklēpiju dzimtas indaiņu ģintī. Savvaļā tā ir sastopama Eiropā un Rietumāzijā sausos upju krastos, pļavās, mežmalās, skrajos priežu mežos, bieži kaļķainās augsnēs. Latvijā ārstniecības indaine ir sastopama reti un nevienmērīgi: galvenokārt rietumu, centrālajā un dienvidaustrumu daļā. Valsts ziemeļdaļā nav konstatēta.

Ārstniecības indaine
Vincetoxicum hirundinaria Medik.
Ārstniecības indaine
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaGenciānu rinda (Gentianales)
DzimtaAsklēpiju dzimta (Asclepiadaceae)
ĢintsIndaines (Vincetoxicum)
SugaĀrstniecības indaine (Vincetoxicum hirundinaria)
Sinonīmi
Vincetoxicum officinale (Moench)
Ārstniecības indaine Vikikrātuvē

Šī suga ir ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 3. kategorijā.

Uzskatāma par indīgu[1], jo satur glikozīdu maisījumu — vincetoksīnu.

Morfoloģija labot šo sadaļu

Ārstniecības indaine ir daudzgadīgs, 40—130 cm garš lakstaugs. Tai ir spēcīgs un zvīņains saknenis, raksturīgas daudzas saknes. Augs parasti veido nelielu ceru, īpaši atklātās vietās.

Stublājs ir stāvs, apaļš un apmatots. Lapas ir kātainas, uz stublāja izvietotas pretēji. Lapas plātne ir olveidīga, 6—10 cm gara un 2—4 cm plata. Lapas mala ir gluda, gals smails, pamats sirdsveidīgs.

 
Sēklas

Stublāja galā un lapu žāklēs var uzziedēt ziedu čemuri. Ziedu vainags ir balts. Auglis ir šaurs, aptuveni 2—4 cm garš somenis. Pie katras sēklas ir lidmatiņu pušķis. Zied no jūnija beigām līdz augustam.

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu