Ārstniecības indaine
Ārstniecības indaine (Vincetoxicum hirundinaria) ir mainīga izskata augu suga asklēpiju dzimtas indaiņu ģintī. Savvaļā tā ir sastopama Eiropā un Rietumāzijā sausos upju krastos, pļavās, mežmalās, skrajos priežu mežos, bieži kaļķainās augsnēs. Latvijā ārstniecības indaine ir sastopama reti un nevienmērīgi: galvenokārt rietumu, centrālajā un dienvidaustrumu daļā. Valsts ziemeļdaļā nav konstatēta.
| Ārstniecības indaine Vincetoxicum hirundinaria Medik. | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Genciānu rinda (Gentianales) |
| Dzimta | Asklēpiju dzimta (Asclepiadaceae) |
| Ģints | Indaines (Vincetoxicum) |
| Suga | Ārstniecības indaine (Vincetoxicum hirundinaria) |
| Sinonīmi | |
| Vincetoxicum officinale (Moench) | |
 Ārstniecības indaine Vikikrātuvē | |
Šī suga ir ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 3. kategorijā.
Uzskatāma par indīgu[1], jo satur glikozīdu maisījumu — vincetoksīnu.
Morfoloģija
labot šo sadaļuĀrstniecības indaine ir daudzgadīgs, 40—130 cm garš lakstaugs. Tai ir spēcīgs un zvīņains saknenis, raksturīgas daudzas saknes. Augs parasti veido nelielu ceru, īpaši atklātās vietās.
Stublājs ir stāvs, apaļš un apmatots. Lapas ir kātainas, uz stublāja izvietotas pretēji. Lapas plātne ir olveidīga, 6—10 cm gara un 2—4 cm plata. Lapas mala ir gluda, gals smails, pamats sirdsveidīgs.
Stublāja galā un lapu žāklēs var uzziedēt ziedu čemuri. Ziedu vainags ir balts. Auglis ir šaurs, aptuveni 2—4 cm garš somenis. Pie katras sēklas ir lidmatiņu pušķis. Zied no jūnija beigām līdz augustam.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «ārstniecības indaine - Vincetoxicum hirundinaria Medik. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-02-15.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ārstniecības indaine.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)