Ādams Mickēvičs

Ādams Bernards Mickēvičs (poļu: Adam Bernard Mickiewicz, lietuviešu: Adomas Bernardas Mickevičius, baltkrievu: Адам–Бернард Міцкевіч; dzimis 1798. gada 24. decembrī Navahrudakas apkaimē, Krievijas Impērijā (tagad Baltkrievijā), miris 1855. gada 26. novembrī Stambulā, Turcijā) bija poļu dzejnieks un rakstnieks, romantisma pārstāvis. Ietekmējis arī baltkrievu un lietuviešu literatūras attīstību.

Ādams Mickēvičs Adam Mickiewicz Personīgā informācija Dzimis 1798. gada 24. decembrī Zavose vai Navahrudaka Krievijas Impērija (tagad Baltkrievija) Miris 1855. gada 26. novembrī (56 gadi) Stambula, Osmaņu impērija (tagad Turcija) Dzīves vieta Viļņa, Kauņa, Pēterburga, Roma, Parīze Tautība polis Paraksts

Literārā darbība Nodarbošanās dzejnieks, esejists Valoda poļu valoda Literatūras virzieni romantisms Slavenākie darbi "Veļi" "Pans Tadeušs" Augstskola Viļņas Universitāte Ietekmējies no Homērs, Nikolo Makjavelli, Jans Kohanovskis, Petrarka, Aleksandrs Poups, Bairons, Johans Volfgangs fon Gēte Ietekmējis Grāfs Lotreamons, Žorža Sanda, Ralfs Voldo Emersons, Teofils Gotjē, Georgs Brandess

Dzīvesgājums

Dzimis 1798. gadā šļahtiča Mikolaja Mickēviča (1765—1812) ģimenē, kurš neatzina Krievijas impērijas virskundzību pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts sadalīšanas. Mikolajs Mickēvičs cēlies no Mickēviču „Rimvīdu“ dzimtas, kas izmantoja Polijas dižciltīgo ģerboni Poraj. Ģimenes iesauka „Rimvīds“ („Rymwid“) bija lietuviešu izcelsmes. 1811. gadā ģimene pārcēlās uz Navahrudakas pilsētu. Ģimenē runāja poliski, bet prata arī baltkrievu un lietuviešu valodas. Pēc Napoleona karu beigām viņš Viļņas Universitātē studēja dabaszinātnes un literatūru skolotāju seminārā (1815—1819), kur iesaistījās nelegālajā filomātu biedrībā un publicēja savus pirmos dzejoļus. No 1819. gada līdz 1823. gadam strādāja par skolotāju Kauņā. 1823. gadā Mickēviču apcietināja un pēc pusgada ieslodzījumā izsūtīja uz Pēterburgu. 1825. gadā dzīvoja Odesā un apceļoja Krimu, vēlāk dzīvoja Maskavā un Pēterburgā. 1829. gadā Mickēvičam atļāva doties uz ārzemēm, un viņš pieņēma lēmumu nekad neatgriezties dzimtenē, kamēr vien tā būs Krievijas impērijas sastāvā. Vispirms viņš devās uz Veimāru, kur tikās ar Gēti, pēc tam ceļoja pa Vāciju, Itāliju un apmetās uz dzīvi Romā, kur tapa viņa poēma "Pans Tadeušs" (Pan Tadeusz).

Pēc Polijas Novembra sacelšanās apspiešanas Mickēvičs 1832. gadā pārcēlās uz dzīvi Parīzē, kas bija kļuvusi par poļu emigrācijas centru. Sākumā Mickēvičs dzīvoja diezgan lielā trūkumā, tomēr 1840. gadā atrada slāvu literatūras pasniedzēja darbu Parīzē un Lozannā. Šajā dzīves periodā Mickēvičs sāka pievērsties misticismam.

Krimas kara laikā 1853. gadā Mickēvičs devās uz Stambulu, lai organizētu poļu karaspēka daļas, kas cīnītos pret krievu karaspēku, tomēr 1855. gadā viņš saslima ar holēru un 26. novembrī mira. Mickēviču apglabāja Francijā, bet 1900. gadā pārapbedīja poļu karaļu kapenēs Krakovas Vāvela katedrālē.

• 
  Ādama Mickēviča tēvamājas Zaosjē
• 
  Māja Navahrudakā, kurā 1938. gadā iekārtoja muzeju
• 
  Mickēviča muzejs Viļņā
• 
  Piemiņas plāksne pie Mickēviča mājas Kauņā
• 
  Mickēvičs Turcijā

Būtiskākie darbi

• Dzejas 1.sēj./Poezje t. 1 (1822) (ietver ciklu "Balādes un romances" (Ballady i Romanse))
• Dzejas 2.sēj./Poezje t. 2 (1823) (ietver balādi no Lietuvas senatnes "Gražina" (Grażynę), kā arī poēmas "Veļi" (Dziady) II un IV daļu)
• Krimas soneti/Sonety krymskie (1826)
• Veļi, III daļa/ Dziady, III część (1828)
• Konrāds Valenrods/Konrad Wallenrod (1828)
• Pans Tadeušs/Pan Tadeusz (1834)