Zviedru karagājiens uz Ridalu un kauja pie Lihulas (1220)

Zviedru karagājiens uz Ridalu un kauja pie Lihulas (1220) notika 1220. gada vasarā jaunā zviedru ķēniņa Jūhana Sverkersona vadībā. Tajā piedalījās arī 1195. gada krusta karagājiena vadītāja Birgera Brūsas jaunākais brālis Austrumgotlandes jarls Kārlis, jarla Kārļa brāļadēls, karaļa kanclers un Linšēpingas bīskaps Kārlis un citi zviedru bīskapi. Karagājiena mērķis bija kristīt Rietumigaunijas novadus un iegūt virskundzību pār tām par spīti Livonijas bīskapa Alberta centieniem pakļaut šīs zemes sava brāļa Hermaņa vadītajai Igaunijas bīskapijai. Viņš apmetās Lihulas pilskalnā un pārraudzīja Ridalas novada kristīšanu, baznīcu celšanu un vadīja sarunas ar Rēveles dāņiem un Rīgas vāciešiem.

1220. gada zviedru karagājiens uz Ridalu un kauja pie Lihulas
Daļa no Livonijas krusta kariem
Zviedru krustnešu karagājiens notika uz Ridalu (kartē - LÄÄNEMAA).
Datums 1220. gada vasara Vieta Lihulas pilskalns Iznākums Zviedriem neizdevās pakļaut Rietumigaunijas novadus.
Karotāji
Ridalas un Sakalas karaspēks	Zviedrijas karaspēks
Komandieri un līderi
Ridalas un Sāmsalas novadu vecākie	Zviedrijas karalis Jūhans Sverketsons, Austrumgotlandes jarls Kārlis†, Linšēpingas bīskaps Kārlis
Zaudējumi
	ap 500 zviedru, ieskaitot jarlu Kārli un Linšēpingas bīskapu Kārli

Pēc zviedru karaļa aizbraukšanas 1220. gada 8. augusta rītā Lihulas pilskalnam uzbruka sāmsaliešu karaspēks, kas aplenca un nodedzināja pili, nonāvējot ap 500 zviedru, ieskaitot jarlu Kārli un Linšēpingas bīskapu Kārli.

Skatīt arī

• Livonijas krusta kari
• Ridala