"Zilonis" (angļu: Elephant) ir režisora Gasa Van Santa desmitā filma, uzņemta 2003. gadā. Filmas sižeta pamatā ir asiņainā apšaude Kolumbaines vidusskolā Amerikā. Tā ir otrā filma režisora "Nāves triloģijā" — pirmā šajā triloģijā bija filma "Džerijs" (2002) un trešā "Pēdējās dienas" (2005).

Zilonis
Oriģinālais
nosaukums
Elephant
Režisors Gass Van Sants
Scenārija autors Gass Van Sants
Galvenajās
lomās
Aleksis Frosts, Eriks Dojlens, Džons Robinsons
Operators Harrs Savides
Studija HBO Films
Izplatītājs Fine Line Features
Izdošana 2003. gada 24. oktobrī
Ilgums 81 minūtes
Valsts Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Valoda angļu
Budžets 3 000 000 USD
Kopējie ienākumi 10 020 543 USD
IMDb profils

Sižets labot šo sadaļu

Filmas tapšana labot šo sadaļu

Uzreiz pēc asiņainajiem notikumiem Kolumbainas skolā Gass Van Sants vēlējās uzņemt dokumentālo televīzijas filmu par notikušo. Režisors neatrada ne atbalstu, ne finansējumu šīs idejas realizācijai.

Vēlāk par filmas ideju uzzināja aktrise Daiena Kītone, kas tobrīd strādāja kompānijā HBO Films un palīdzēja ieinteresēt projektā kompānijas vadītāju Kolinu Kalenderu. Gass Van Sants filmas uzņemšanai saņēma budžetu 3 miljonu dolāru apjomā. Sākotnējā ideja bija transformējusies un dokumentālās filmas vietā tika nolemts uzņemt spēlfilmu.

Gass Van Sants filmas veidošanai izvēlējās savas iepriekšējās filmas formulu. Tradicionālā scenārija vietā viņš sagatavoja plānu ar galvenajām sižeta vadlīnijām, bet aktieru uzdevums bija improvizēt un filmas darbību piepildīt ar brīvi izdomātiem dialogiem. Filma tika uzņemta itāļu neoreālisma stilā, kad filmā pamatā piedalās neprofesionāli aktieri un attēlo paši sevi. Visās galvenajās lomās piedalījās neprofesionāli aktieri - vidusskolnieki. Viņu īstie vārdi tika piešķirti arī to atveidotajiem tēliem. Filmā piedalījās tikai 3 profesionāli aktieri. Vairāki no filmas neprofesionālajiem jaunajiem aktieriem vēlāk izvēlējās saistīt savu dzīvi ar aktiera profesiju un arī vēlāk piedalījās televīzijas un kino filmās.

Filmēšana aizņēma tikai 17 dienas. Tā notika bijušajā Džona Adamsa vārdā nosauktajā Portlendas vidusskolā, kura uz filmēšanas brīdi jau bija slēgta un sagatavota nojaukšanai. Filmēšanas laikā netika izmantots mākslīgais apgaismojums, kas filmas gaisotnei piešķīra pseido-dokumentālu atmosfēru.

Sākotnēji bija ieplānots filmas mūzikas sacerēšanai pieaicināt komponistu, bet režisors no šīs idejas atteicās, kad filmēšanas starplaikā izdzirdēja, kā galvenās lomas atveidotājs Aleksis Frosts uz klavierēm spēlēja Bēthovena "Mēnesnīcas sonāti". Bēthovena "Mēnesnīcas sonāte" un "Elīzai" kļuva par filmas skaņu celiņu.

Filmas nosaukuma vēsture labot šo sadaļu

Filmas nosaukumu Gass Van Sants aizņēmās no tāda paša nosaukuma Alana Klarka īsfilmas. Filmas tapšanas brīdī Alans Klarks jau bija miris, tāpēc ar lūgumu atļaut izmantot nosaukumu Gass Van Sants griezās pie producenta Denija Boila un šādu atļauju saņēma. Alans Klarks savai filmai šādu nosaukumu bija izvēlējies velkot paralēles ar Amerikā izplatīto teicienu par "Ziloni istabā", kas tēlaini apzīmē acu priekšā esošu lielu problēmu. Savukārt pats Gass Van Sants filmas nosaukumā vēlējās atgādināt senu austrumu fabulu par aklajiem un ziloni, kuri vēlējās saprast, kas stāv viņu priekšā, bet visi kļūdījās jo aptaustīja tikai vienu ziloņa ķermeņa daļu. Zilonis filmā praktiski vispār nav redzams. Tikai vienā īsā epizodē tas pavīd zīmējuma veidā filmas galvenā varoņa mājoklī.

Apbalvojumi labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu