Vikipēdija

Ziemeļpūce

Ziemeļpūce jeb ziemeļu pūce (Strix nebulosa) ir liela, pārsvarā naktsaktīva pūce, kas izplatīta tikai ziemeļu puslodē. Tā ir sastopama lielākajā daļā Eirāzijas un Ziemeļamerikas ziemeļu teritorijās, reti sastopama arī Latvijā. Ziemeļpūcei ir divas pasugas — Eirāzijas ziemeļpūce jeb Lapzemes pūce (Strix nebulosa lapponica) un Ziemeļamerikas ziemeļpūce (S.n.nebulosa).[1]

Ziemeļpūce
Strix nebulosa (Forster, 1772)
Ziemeļpūce
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaPūčveidīgie (Strigiformes)
DzimtaPūču dzimta (Strigidae)
ĢintsĪstās pūces (Strix)
SugaZiemeļpūce (S. nebulosa)
Izplatība
Ziemeļpūce Vikikrātuvē

Ziemeļpūce mājo skujkoku mežos atklātu klajumu, pļaviņu tuvumā. Medījot tā sēž uz koka klajuma malā un vēro lauku.[2]

Izplatība labot šo sadaļu

 
Ziemeļpūce Kanādā

Ziemeļpūce ligzdo Eirāzijas un Ziemeļamerikas taigas zonā. Izplatības areāla rietumos, Skandināvijas ziemeļos un Somijā, tā ir reti sastopama, lai arī daži pāri ligzdo.[3][4] Igaunija, Latvija un Lietuva ir Eirāzijas populācijas izplatības areāla dienvidrietumos. Ja trūkst barības, daļa pūču ziemā mēdz klejot tālu uz dienvidiem, rietumiem vai pat ziemeļiem. Reizēm ziemeļpūce ir novērota Polijā un Vācijā,[4] Zviedrijas dienvidos. Aizceļojušie pāri jaunajās apmešanās vietās reizēm paliek un ligzdo. Šīs sugas eksperti uzskata, ka visiem tālākajiem dienvidu ligzdošanas gadījumiem ir šāda izcelsme.[5] Tomēr novērojumi liecina, ka dienvidu teritoriju populācijas lielums ir lielāks, nekā to varētu izskaidrot ar nejaušu ieklejošanu. Reti ziemeļpūces ligzdošanas gadījumi ir novēroti Lietuvā, toties Baltkrievijā ligzdo 50—100 pāru gandrīz katru gadu.[5] Igaunijā ligzdošanas gadījumi ir novēroti tikai 19. gadsimtā, tomēr ziemeļpūci Igaunijā var novērot regulārāk kā Latvijā.[5] Pamatizplatības areāls ziemeļpūcei atrodas tālāk uz austrumiem pāri Krievijas rietumdaļai, Sibīrijas centrālajai daļai līdz Tālajiem Austrumiem, nesasniedzot Kamčatku. Areāla dienvidaustrumu mala nedaudz iesniedzas Mongolijā, Ķīnas ziemeļaustrumos un Sahalīnā. Ziemeļamerikā ziemeļpūce sastopama Aļaskā, Kanādā un ASV ziemeļrietumos.[6]

Latvijā labot šo sadaļu

Latvijā ziemeļpūce netika novērota apmēram 100 gadus, līdz 2006. gadā ligzdošanas sezonas laikā tā divas reizes tika novērota tobrīdējā Ludzas rajonā, netālu no Krievijas robežas.[5] Iepriekšējais ziemeļpūces novērojums Latvijā bija 1910. gadā.[7] Jau 19. un 20. gadsimta mijā šī suga Latvijā tiek aprakstīta kā rets viesis. Divi 19. gadsimta autori to piemin kā retu ligzdotāju.[5] Tomēr ziemeļpūces ligzdošana Latvijā nekad nav pierādīta, lai gan tā ir pilnīgi ticama, īpaši 21. gadsimtā novērotais ziemeļpūču pāris. Ludzas apkārtnē tas tika novērots arī 2007. gadā un 2009. gadā.[6] Līdz šim visi zināmie ziemeļpūces novērošanas gadījumi ir notikuši Latvijas austrumu daļā.[5]

Izskats un īpašības labot šo sadaļu

 
Ziemeļpūcei ir vislielākie sejas diski no visiem pūčveidīgajiem
 
Ziemeļpūces pavēdere ir gaiši pelēka ar tumšākām svītrām, bet mugura tumši pelēka ar gaišākām svītrām
 
Ziemeļpūce medī, sēžot uz kāda paaugstinājuma, vērojot un ieklausoties apkārtnes skaņās

Ziemeļpūce ir liela auguma pūčveidīgais putns. Tā ir vislielākā pūce īsto pūču ģintī (Strix) un var sasniegt ūpja (Bubo bubo) augumu.[8] Tomēr tā ir daudz vieglāka nekā ūpji. Pūce izskatās tikpat liela kā ūpji pateicoties tam, ka tai ir ļoti pūkains apspalvojums, kas to padara vizuāli masīvāku. Tās ķermeņa garums ir 61—84 cm, spārnu plētums var sasniegt 152 cm, svars 700—1800 g. Mātītes ir lielākas nekā tēviņi. Vidējais mātītes garums ir 72 cm, tēviņam 67 cm. Vidējais spārnu plētums mātītei ir 142 cm, tēviņam 140 cm. Vidējais svars mātītei 1290 g, tēviņam 1000 g.[9] Tai ir arī liela, apaļa galva un samērā gara aste. Sejas diski ir pelēki ar smalkiem, tumšākiem, centriskiem gredzeniem ap koši dzeltenajām acīm. Turklāt sejas diski proporcionāli ir vislielākie, salīdzinot ar pārējiem pūčveidīgajiem. Pavēdere ir gaiši pelēka ar tumšām svītrām, mugura tumši pelēka ar gaišām svītrām. Kā visām īstajām pūcēm ziemeļpūcei nav ausu pušķu.

Ikdienā ziemeļpūce ir kluss putns, bet tā ar balsi sazinās ar saviem mazuļiem un brīdina par savu teritoriju. Tās sauciens ir ļoti dziļa un ritmiska ūjināšana.

Barība labot šo sadaļu

Ziemeļpūce ir naktsaktīvs plēsējs, kas medī, sēžot kāda koka zarā, vērojot un ieklausoties apkārtnes skaņās. Pamanījusi medījumu, tā klusu nolaižas un satver upuri. Reizēm pūce medī, pārskatot teritoriju lidojumā. Ziemeļpūcei ir ļoti laba dzirde, ko nodrošina asimetriskais ausu novietojums galvā un sejas disks, kas fokusē skaņu. Tā spēj saklausīt peli zem sniega 60 cm dziļumā un ienirt tajā, lai upuri satvertu. Ziemeļpūce pamatā medī grauzējus, un visiecienītākais medījums ir strupastes. Bet tā medī arī zaķus, kurmjus, cirslīšus, zebiekstes, mežastrazdus, rubeņus, bēdrožus, nelielus vanagus un pīles.

Lai arī pieaugušai ziemeļpūcei kopumā nav ienaidnieku, tomēr jaunas pūces un putnēni var kļūt par medījumu lācim, zivju caunai un lielajiem plēsīgajiem putniem, piemēram, vistu vanagam. Pieaugušos putnus reizēm apdraud ūpji, klinšu ērgļi un lūši.

Ligzdošana labot šo sadaļu

Ziemeļpūce ligzdu nebūvē, bet izmanto citu lielo, plēsīgi putnu pamestās ligzdas, vecu koku un zaru sagāzumus un lielu koku dobumus. Visbiežāk tiek izmantotas vanagu, kraukļu un vārnu ligzdas.[9] Tā ligzdo laikā no marta līdz jūnijam.[2] Dējumā parasti ir 4 olas, kas ir apmēram 43 mm platas un 54 mm garas. Atkarībā no medījuma daudzuma, mātīte var izdēt arī mazāk vai vairāk olas (2—5).[2] Parasti gadā ir viens dējums, bet, ja tas aiziet bojā, pāris ligzdo otro reizi.[9]

Inkubācijas periods ilgst 28—29 dienas. Izšķiļoties mazie putnēni ir segti ar baltām, mīkstām dūnām. Par tiem rūpējas abi vecāki. Medījums tiek saplēsts mazos kumosiņos, lai mazie tos varētu norīt. Māte pūcēnus silda un uzturas ar tiem ligzdā pirmās 2—3 nedēļas, pēc tam māte guļ un sēž kādā no zariem ligzdas tuvumā. Vecāki agresīvi apsargā ligzdas apkārtni. Ir zināmi gadījumi, kad ziemeļpūces padzen pat brūno lāci no ligzdas teritorijas.[9] Ligzdu pūcēni pamet 3—4 nedēļu vecumā, lidot tie sāk vēl pēc 1—2 nedēļām. Ligzdas tuvumā jaunās pūces uzturas vairākus mēnešus pēc tās pamešanas.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ World Birds List: Owls, 2020
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 Great Grey Owl (Strix nebulosa)[novecojusi saite]
  3. ↑ STRIX NEBULOSA
  4. ↑ 4,0 4,1 «IUCN: Strix nebulosa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 21. septembrī. Skatīts: 2011. gada 31. augustā.
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 «Latvijas Ornitoloģijas biedrība: Ziemeļpūce Strix nebulosa Latvijā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 16. novembrī. Skatīts: 2011. gada 31. augustā.
  6. ↑ 6,0 6,1 «Ornitofaunistika: Ziemeļpūce». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 31. augustā.
  7. ↑ «BirdLife: Aktualitātes 2006. gadā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2011. gada 31. augustā.
  8. ↑ Owls: Strigiformes - Physical Characteristics
  9. ↑ 9,0 9,1 9,2 9,3 The Owl Pages: Great Gray Owl - Strix nebulosa

Ārējās saites labot šo sadaļu

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ziemeļpūce
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ziemeļpūce&oldid=4022566"