Vikipēdija

Zaļā vārna

Zaļā vārna (Coracias garrulus) ir vidēja auguma zaļvārnu dzimtas (Coraciidae) putns. Tai ir divas pasugas.[1] Zaļās vārnas ligzdo Eirāzijas rietumu daļā un Āfrikas ziemeļos, ziemo Āfrikā, reti sastopamas arī Latvijā. Lai arī latviski šo putnu sauc par vārnu, tas nav radniecīgs vārnu dzimtas (Corvidae) putniem. 1998. gadā zaļā vārna tika izvēlēta par Latvijas dabas simbolu — Gada putns 1998.[2]

Zaļā vārna
Coracias garrulus (Linnaeus, 1758)
Zaļā vārna
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZaļvārnveidīgie (Coraciiformes)
DzimtaZaļvārnu dzimta (Coraciidae)
ĢintsZaļās vārnas (Coracias)
SugaZaļā vārna (Coracias garrulus)
Izplatība



  Ligzdošanas areāls
  Ziemošanas areāls
Zaļā vārna Vikikrātuvē

Izplatība labot šo sadaļu

Zaļā vārna ir vienīgā suga no zaļvārnu dzimtas, kas ligzdo Eiropā. Tās ligzdošanas izplatības areāls aptver Austrumeiropu, Centrāleiropu, Eiropas dienvidu reģionus ap Vidusjūru, tāpat arī Mazāziju, Ziemeļāfrikas Vidusjūras piekrasti un Centrālāziju. Zaļā vārna veic ļoti garu migrācijas ceļu uz ziemošanas vietām Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras. Viens no migrācijas ceļiem ved cauri Indijai.[3] Āfrikā tā ziemo 2 nošķirtos reģionos: rietumu no Senegālas līdz Kamerūnai un austrumu no Etiopijas līdz Dienvidāfrikai.[4]

Zaļajai vārnai patīk silts, sauss un atklāts biotops ar reti augošiem kokiem. Eiropā tā priekšroku dod zemieņu mežiem, kuros aug ozoli un priedes, kā arī stepju un mežastepju ainavai. Ziemo sausajā Āfrikas savannā un krūmājos.

Kopumā zaļajai vārnai ir liela populācija: 100 000—220 000 putnu Eiropā, kas sastāda 50—74% no visām zaļām vārnām.[4] Tomēr pēdējo 15 gadu laikā tās populācija ir samazinājusies par 30%. Eiropas ziemeļu populācijas ir izzudušas visstraujāk, piemēram, Igaunijā 1998. gadā dzīvoja 50—100 pāri, bet 2011. gadā vairs netika konstatēta sugas ligzdošana.[5] Lietuvā un Latvijā no dažiem tūkstošiem pāru populācija ir samazinājusies līdz nepilniem 40 pāriem pa abām valstīm 2011. gadā.[5] Krievijas ziemeļos zaļā vārna vairs neligzdo, arī Baltkrievijā un Polijā to skaits samazinās. Tomēr Centrālāzijā tās populācijai samazinājums netiek novērots.[4]

Latvijā labot šo sadaļu

 
Zaļā vārna Latvijā ligzdo tikai Pierīgas sausajos priežu mežos

Latvijā zaļā vārna ir viens no retākajiem ligzdotājiem mūsdienās, lai gan pirms Otrā pasaules kara šeit ligzdoja vairāk kā 1000 pāru. 2011. gadā Latvija konstatēti 25 ligzdojoši pāri, kas ir augstākais skaits pēdējos 20 gados.[5] Visas trīs sugas ligzdošanas teritorijas atrodas Rīgas apkārtnē un visas trīs teritorijas agrāk bijušas Padomju armijas daļas, kas nosaka īpatnēju biotopu: skraju priežu mežu, ar klajumiem, daudzviet arī ēkām vai to paliekām. Šobrīd Latvijā zaļā vārna ligzdo Garkalnes mežos, Ādažu poligonā un Silakrogā. Ārpus ligzdošanas sezonas zaļā vārna dažkārt tiek novērota arī citviet Latvijā, tomēr ļoti reti.[6] Tā kā Latvija ir viena no vistālāk uz ziemeļiem esošajām šīs sugas ligzdošanas vietām,[5] reto putnu vērot uz Latviju brauc arī no citām Eiropas ziemeļdaļas valstīm.[7] Lai gan Latvijas zaļo vārnu populācija ir stabila un ligzdojošo putnu skaits pat pieaug, tomēr tās retā un nevienmērīgā izplatība Eiropas ziemeļos ir priekšnoteikums, lai arī Latvijā zaļo vārnu uzskatītu par apdraudētu sugu.

Līdz 19. gadsimta beigām zaļo vārnu Latvijā dēvēja par zilo vārnu. Tikai 20. gadsimta 30. gados to sāka saukt arī par zaļo vārnu. Kādu laiku valodā lietoja abus nosaukumus, tomēr nosaukums "zaļā vārna" izkonkurēja nosaukumu "zilā vārna". Nosaukuma maiņai nav saprotama pamatojuma, jo putna apspalvojums izskatās gaiši zils, nevis zaļš.[7] Baltvācu dabas pētnieki jau 18. gadsimtā ir aprakstījuši zaļo vārnu, pieminot, ka tās ir bieži sastopamas Vidzemē un Kurzemē, bet visvairāk Pierīgas sausajos priežu mežos. 18. gadsimtā zaļo vārnu sauca ne tikai par zilo vārnu, bet arī par Kurzemes papagaili.[7]

Izskats un īpašības labot šo sadaļu

 
Zaļā vārna nav nedz zaļa, nedz tā ir vārna
 
Zaļās vārnas spārns

Zaļā vārna ir spēcīgs putns. To augumā var salīdzināt ar kovārni. Tās ķermeņa garums ir 29—32 cm, spārnu plētums 52—58 cm, svars tēviņam 127—160 g, mātītei 130—154 g.[8][9] Tās apspalvojums pamatā ir gaiši zils ar oranži brūnu muguru. Kad tās spārns ir izplests, tad var redzēt putna košo spārnu ar melnajām lidspalvām. Arī uz acīm ir šaura, melna maska, bet aste ir tumšākā zaļganzilā tonī.[10] Abi dzimumi izskatās vienādi. Jaunie putni nav tik koši. Nominālpasuga C.g. garrulus ir košāka kā Āzijas pasuga C.g. semenowi.[10]

Uzvedība labot šo sadaļu

Zaļā vārna pēc uzbūves un uzvedības ir visai primitīvs putns, kas miljoniem gadu laikā ir maz mainījies. Zaļajai vārnai ir grūti piemēroties jauniem un mainīgiem vides apstākļiem. Uz zemes tās ir diezgan neveiklas un pārvietojas pa zemi tikai dažus metrus. Pēc būtības zaļā vārna ir savannas putns, kas dzīvo sausā un atklātā ainavā ar dažiem kokiem vai koku puduriem. Lieli klaji lauki vai biezi meži tām nav piemēroti.[7] Tai tāpat kā čakstēm patīk apmesties uz kāda zara vai elektības staba vai kāda cita paaugstinājuma, no kura var labi pārredzēt apkārtni. Zaļā vārna vēro, vai garām nelidos kāds kukainis vai cits piemērots medījums.

Zaļās vārnas lidojums ir taisns un spēcīgs, lidojumā spēcīgi kontrastē melnās lidspalvas ar spārna gaiši zilajām spalvām. Zaļā vārna spēj lidojumā strauji mainīt virzienu vai apgriezties vairākkārtīgi ap savu asi. Pateicoties šai spējai tā ir ieguvusi savu vārdu angļu valodā — roller, kas latviski nozīmē veltnītis.

Barība labot šo sadaļu

 
Zaļā vārna pārtiek tikai no lieliem kukaiņiem

Barības ziņā zaļā vārna ir ļoti izvēlīga. Tā pārtiek tikai no lielajiem kukaiņiem, kurus noķer uz zemes vai lidojumā. Tā pamatā barojas ar sienāžiem un vabolēm,[7] bet tā ēd arī sliekas, spāres un kukaiņu kāpurus.[11]

Āfrikā zaļās vārnas veido nelielus barus, kas kopīgi barojas. Tās medī ne tikai kukaiņus, bet arī skorpionus, vardes, ķirzakas un mazus putniņus.[12]

Ligzdošana labot šo sadaļu

 
Zaļās vārnas olas

Zaļā vārna ligzdošanas sezonas laikā ir teritoriāla. Pāris teritoriju aizsargā kopīgi. Ligzdo koku dobumā, klinšu vai ēku konstrukciju iedobēs. Pati tā dobumu izkalt nevar, tādēļ ir atkarīga no melno dzilnu (Dryocopus martius) un zaļo dzilnu (Picus viridis) pamestajām ligzdām vai no cilvēku palīdzības, kas uzstāda zaļajām vārnām putnu būrus.[7] Riesta laiks zaļajām vārnām Eiropā ir maijs. Kamēr mātīte nav beigusi dēt olas, tā ligzdu nepamet, bet tēviņš to ik pa 20 minūtēm baro gan ar posmkājiem, gan kukaiņiem, vardēm, ķirzakām un grauzējiem, un pārojas.[13] Dējumā ir 1—7 baltas olas, visbiežāk 4—5 olas.[14][15] Kad pēdējā ola ir izdēta, abi vecāki pārmaiņus tās perē (galvenokārt mātīte). Inkubācijas periods ilgst 17—22 dienas.[13][14] Mazuļi izšķiļas kaili, akli un nevarīgi, bet tie ātri attīstās. Jaunie putni lidot sāk 25—30 dienu vecumā. Vecāki turpina par tiem rūpēties papildu 3 nedēļas vai vairāk.[14]

Klasifikācija labot šo sadaļu

Zaļajai vārnai ir 2 pasugas:[1][4]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ 1,0 1,1 World Bird List: Rollers, ground rollers, kingfishers, 2020
  2. ↑ «Latvijas Ornitologu biedrība. Gada putns». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 7. februārī. Skatīts: 2019. gada 8. janvārī.
  3. ↑ Satheesan, S. M. (1990) Bird-aircraft collision at an altitude of 2424 m over the sea. J. Bombay Nat. Hist. Soc. 87(1):145-146
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 «Coracias garrulus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 21. septembrī. Skatīts: 2010. gada 9. novembrī.
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 Zaļo vārnu 2011. gada ligzdošanas sezonas kopsavilkums Račinskis E., Mārdega I. Dabasdati.lv
  6. ↑ «Zaļās vārnas Latvijā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 23. maijā. Skatīts: 2010. gada 8. novembrī.
  7. ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 7,5 «Latvijas papagailis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2010. gada 8. novembrī.
  8. ↑ Polish Birds Directory: European Roller (Coracias garrulus)[novecojusi saite]
  9. ↑ «ARKive: European roller (Coracias garrulus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 27. janvārī.
  10. ↑ 10,0 10,1 «European roller (Coracias garrulus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 30. janvārī. Skatīts: 2010. gada 9. novembrī.
  11. ↑ «Zaļo vārnu izpēte un populācijas atjaunošanas pasākumi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 29. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 8. novembrī.
  12. ↑ «Kenya Birds: Eurasian Roller». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 10. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 9. novembrī.
  13. ↑ 13,0 13,1 «Roller (Coracias garrulus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 12. maijā. Skatīts: 2010. gada 9. novembrī.
  14. ↑ 14,0 14,1 14,2 «EOL: Coracias garrulus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 7. februārī. Skatīts: 2018. gada 27. janvārī.
  15. ↑ «Zaļajām vārnām pirmie mazuļi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 24. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 9. novembrī.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zaļā vārna
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Zaļā_vārna&oldid=4042755"