Volthata kalni
Volthata kalni (vācu: Wohlthatmassiv) ir līdz 130 km garš un ap 50 km plats dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēts kalnu masīvs Karalienes Modas Zemes centrālajā daļā, ap 150 km no Lazareva jūras piekrastes Princeses Astridas krastā. Masīvs sastāv no vairākām ar šļūdoņiem atdalītām kalnu grēdām, galvenās no kurām ir Humbolta kalni rietumos, Petermana grēdas centrālajā daļā un Grūbera kalni ziemeļaustrumos. Rietumos no Volthata kalniem atrodas Orvina kalni, austrumos — Hūla kalni. Augstākā virsotne ir 2970 m augstais Cvīzelbergs Petermana grēdās.[1] Volthata kalni, tāpat, kā citas piekrastei paralēlās grēdas, veido šķērsli Polārā plato ledus masām. Ledus vairoga augstums kalnu dienvidu pakājē pārsniedz 2500 m, ziemeļos — ap 1200 m.
| Volthata kalni | |
|---|---|
.jpg) Unterzē ezers Volthata kalnos | |
| Kontinents | Antarktīda |
| Ģeogrāfiskais apgabals | Karalienes Modas Zeme |
| Ietilpst | Fimbulheimenā |
| Garums | 130 km |
| Platums | 50 km |
| Augstākais kalns | Cvīzelbergs |
| Augstums | 2970 m |
| Koordinātas | 71°35′S 12°20′E / 71.583°S 12.333°EKoordinātas: 71°35′S 12°20′E / 71.583°S 12.333°E |
 Volthata kalni Vikikrātuvē | |
Kalnu masīvs atklāts trešās Vācijas antarktiskās ekspedīcijas gaitā (1938-1939) un nosaukts par godu ekspedīcijas organizēšanā lielu ieguldījumu devušajam ministram Helmutam Volthatam (Helmut C. H. Wohlthat).[2]