Vilhelms Reimerss
Vilhelms Heinrihs Martins Reimerss (Wilhelm Heinrich Martin Reimers, 1857—1934) bija vācbaltiešu sabiedriskais darbinieks, Rīgas Lielās ģildes vecākais. Baltiešu-vācu Nacionālās komitejas (Baltisch-Deutsches Nationalausschuss) priekšsēdētājs (1918—1919).
| ||||||||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis Bartā 1857. gada 6. martā. Pēc pārcelšanās uz dzīvi Rīgā darbojās kā zeltkalis un juvelieris, vēlāk 1. Rīgas savstarpējo kredītu biedrības prezidents, Biržas komitejas valdes loceklis, Lielās ģildes vecākais. Rīgas Vācu teātra biedrības prezidents.
Pirmā Pasaules kara laikā pēc tam, kad Vācijas karaspēks ieņēma Rīgu, V. Reimerss 1917. gadā vadīja Rīgas un Vidzemes uzticības padomi (Vertrauensrat für Stadt und Land). 1918. gada 8. novembrī V. Reimersa vadībā tika nodibināta Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja, kas 13. novembrī publicēja aicinājumu iestāties Latvijas zemessardzē ("Baltijas landesvērā"). Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja uzņēmās arī vācbaltiešu starptautisko interešu pārstāvniecību.
Miris Rīgā, 1934. gada 8. decembrī.[1]
Sabiedriskā darbība labot šo sadaļu
Šveicē uzņemts Šo-de-Fonas brīvmūrnieku ložā L’Amitie (1891). Vācu karaspēka lauka ložas "Hanseatentreue" brālis (1918—1919). Rīgas ložas „Jāņuguns” dibinātājs un pirmais ložas meistars (1924—1929).[2] Mēmeles ložas Memphis un Liepājas ložas „Enkurs“ (1929) goda loceklis. Andreja ložas meistars Rīgā (1931).
Herdera biedrības dibinātājs un valdes loceklis, Vācu slimnīcu biedrības prezidents, Rīgas dziesmu vainaga (Liederkranz) goda biedrs.[3]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Nekrologs Rigaer Rundschau 4. 12. 1934. (A. K.); Wilhelm Reimers's letzte Fahrt 7. 12. 1934.
- ↑ Masoni neatkarīgajā Latvijā[novecojusi saite] Māris Mičerevskis, Latvijas Avīze, 2007. gada 14. augusts
- ↑ Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.