Vilhelms Frīdrihs fon Ungerns-Šternbergs
Barons Vilhelms Frīdrihs fon Ungerns-Šternbergs (vācu: Wilhelm Friedrich Freiherr von Ungern-Sternberg, 1752-1832) ieņēma augstu vietu Vidzemes guberņas sociālajā hierarhijā 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā. Viņš bija Vidzemes provinces padomnieks un Zemes tiesas asesors (1784-85). Vidzemes landrātu kolēģijas un hoftiesas loceklis (1821), galma padomnieks.
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1752. gada 13. jūnijā tagadējā Braslavas pagasta Urgas muižas (Orgishof) īpašnieka Johana Ādolfa fon Ungerna-Šternberga un viņa sievas Šarlotes (dzim. de la Barre) ģimenē.[1] Studēja tieslietas Leipcigas universitātē (1770). Strādāja Vidzemes galma tiesā (1773), bija Vidzemes bruņniecības notārs (1775). No 1780. gada bija Rīgas Zemes tiesas (Rigasche Landgericht) loceklis, tiesnesis (1782), Vidzemes Zemes virstiesas (Oberlandesgericht) loceklis (no 1783), galma padomnieks (1790).
No 1797. gada Vidzemes landrāts un galma tiesas (Hofgericht) loceklis.
Miris Rīgā 1832. gada 23. martā.
Sabiedriskā darbība labot šo sadaļu
Vilhelms Frīdrihs fon Ungerns-Šternbergs bija Rīgas ložas „Apollo” krēsla meistars (1784-1794), kapitula loceklis ar 6.grādu (1785). Vidzemes ložu provinciālais lielmeistars (1787-94) Anglijas lielložas savienības sastāvā.[2] Kurzemes literatūras un mākslas biedrības loceklis (1818).
Vidzemes Likumu komisijas (Gesetzkommission) prezidents (1819-1824). Veicinājis Baltijas provinču dokumentu pētniecību Kēnigsbergas Vācu ordeņa arhīvā, ko veica E. Henings.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.
- ↑ Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001