Vilhelms Bokslafs

Rīgas arhitekts

Vilhelms Ludvigs Nikolajs Bokslafs (vācu: Wilhelm Ludwig Nikolai Bockslaff; 1858. gada 12. oktobris — 1945. gada 9. marts) bija vācbaltiešu arhitekts, projektējis vairākas Latvijas muižu ēkas un sabiedriskās celtnes Rīgā un Jūrmalā (Dubultu baznīcu).

Vilhelms Bokslafs
Dzimis 1858. gada 12. oktobrī
Rīga, Vidzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1945. gada 9. martā (86 gadu vecumā)
Poznaņa
(tagad Karogs: Polija Polija)
Tautība vācietis
Nozares arhitektūra
Mākslas virziens eklektisms, jūgendstils, funkcionālisms
Slavenākie darbi vairāk nekā 30 projektētu namu, Latvijas Mākslas akadēmijas ēka
Atbalstītāji Johans Kohs

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis Rīgā 1858. gadā tirgotāja un rūpnieka Nikolaja Ludviga Bokslafa un viņa sievas, Rīgas birģermeistara F. V. Timma meitas Annas, ģimenē.[1] Viņa tēvs bija Baltijas Linu manufaktūras īpašnieks. Mātes brālis Georgs Vilhelms Timms bija pazīstams gleznotājs un grāmatu ilustrētājs.

1878. — 1885. gadā viņš studēja Rīgas Politehniskajā augstskolā, kur ieguva arhitekta izglītību un kļuva par vācbaltu studentu korporācijas Rubonia biedru. Pēc studijām turpināja strādāt Rīgas Politehniskajā augstskolā par asistentu un līdzstrādnieku profesora Johana Koha arhitektu birojā (1886—1892). Pētīja Pētera baznīcas un citu viduslaiku arhitektūras pieminekļu būvvēsturi. 1894. gadā apprecējās ar Evu Rikeri no Tērbatas.[1]

1901. pēc viņa projekta uzcēla Georgam Armitstedam piederošo Jaunmoku pili, 1902. — 1905. gadā viņš projektēja vienu no savām pazīstamākajām celtnēm — Rīgas biržas komitejas komercskolas ēku "ķieģeļu gotikas" stilā (tagad Latvijas Mākslas akadēmijas ēka). 1903. gadā tapa arī Ludviga Neiburga īres nams Jaunielā, kura stūra torņa formas atgādina netālo Dombaznīcas torni. 1907.-1909. gadā pēc viņa projekta celta Dubultu baznīca, bet 1910. gadā Rīgas Krusta baznīca. 1910. un 1912. gadā V. Bokslafs projektēja divus Rīgas ūdenstorņus — Alises ielas (Āgenskalna priedēs) un Čiekurkalna torni. Alises ielas tornim viņš pašrocīgi veidojis sīkus dekoratīvus elementus no pudeļu lauskām.[1] Arhitekta projektētajās ēkās vērojama slieksme pietuvināt tās baznīcas veidolam.[2]

1911. gadā pēc viņa projekta veica Mālpils muižas kungu mājas rekonstrukciju, viņš atjaunojis arī vairākas citas 1905. gada revolūcijā izpostītās muižu kungu mājas (Lielstraupes, Jaunpils, Lielvārdes)[3] un vēlāk pilsoņu karā cietušās ēkas.[1]

 
Bokslafu dzimtas kapu pieminekļa fragments Rīgas Lielajos kapos.

Lielajos kapos arhitekts izveidoja memoriālu savai ģimenei. Tajā 1939. gadā apbedīta viņa sieva, bet pats Bokslafs pēc Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanas Otrā Pasaules kara sākumā bija spiests izceļot uz Vācijas okupēto Poznaņu, kur gāja bojā bombardēšanas laikā 1945. gada 9. martā. Viņa meita apglabājusi segā ietīto Vilhelma Bokslafa līķi mājas pagalmā.[4] Vēlāk viņš tika anonīmi pārapbedīts kādā tuvējā kapsētā. Memoriāls ir atjaunots un tajā iegravēts arī Vilhelma Ludviga Nikolaja vārds.

Par godu arhitekta 150 gadu jubilejai Mālpils muižā uzstādīja viņa pieminekli.

Nozīmīgākie darbi labot šo sadaļu

 
Jaunmoku pils (1901)
 
Bokslafa projektētā Rīgas biržas komitejas komercskola (tagad — Latvijas Mākslas akadēmija)

Vilhelms Bokslafs projektējis ap trīsdesmit dzīvojamo un sabiedrisko ēku, kā arī vairākas rūpnīcu ēkas eklektisma, jūgendstila un funkcionālisma formās:

  • dzīvojamā ēka Kaļķu ielā 6 (1898)
  • Jaunmoku pils (1901)
  • Sv. Mārtiņa baznīcas vācu draudzes mācītājmāja Baložu ielā 27 (1902)
  • Angļu jūrnieku klubs Pils ielā 11 (1901)
  • Neiburga nams Jaunielā 25/29 (1903)
  • Latvijas Mākslas akadēmijas ēka (1902—1905)
  • Lielās ģildes administratīvā un dzīvojamā ēka Amatu ielā 4 (1903)
  • Sanatorijas „Marienbāde” ēka (1905) Jūrmalā (nav saglabājusies)
  • Leitnera velosipēdu fabrika Brīvības ielā 139 (1907)
  • Jaunpils rekonstrukcija (1907)
  • Dzelzavas muižas pils rekonstrukcija (1908)
  • Straupes pils rekonstrukcija (1909)
  • Dubultu luterāņu baznīca (1907—1909)
  • Rīgas Krusta baznīca Ropažu ielā (1910)
  • Īres nams Nometņu ielā 47 (1909)
  • Rīgas ūdenstorņi Āgenskalnā Alīses ielā 4 un Čiekurkalnā (1910. un 1912.)
  • bankas ēka Smilšu ielā 6 (1912)
  • Mālpils muižas kungu māju rekonstrukcija (1911)
  • gumijas fabrika "Kvadrāts" (1928)
  • Bokslafu ģimenes kapliča Lielajos kapos

Apbalvojumi un pagodinājumi labot šo sadaļu

V. Bokslafam piešķirts Rīgas goda pilsoņa tituls.

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu