Viktors Grose
Viktors Kārlis Grose (Victor Carl Grosse, krievu: Виктор Федорович Гроссе; 1869—1931) bija vācbaltiešu diplomāts, Krievijas Impērijas ģenerālkonsuls Šanhajā (1911—1924).
| ||||||||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1869. gada 26. maijā Grīvā ārsta Teodora Johana Groses un viņa sievas Sofijas Šarlotes Dorotejas, dzimušas Asmusas, ģimenē.[1] Mācījās Jelgavas ģimnāzijā, tad studēja Tērbatas un Pēterburgas Universitātēs (ķīniešu un mandžūru valodas). No 1896. gada viņš darbojās Krievijas Impērijas sūtniecībā Pekinā, 1899. gadā kļuva par vicekonsulu Čifu, 1903. gadā par konsulu Ņučuangā-Inkou. Pēc tam atgriezās dzimtenē, dzīvoja Rīgā un Liepājā (1905), tad konsuls Jokohamā (1906—1910).
1911. gadā Grosi iecēla par Krievijas Impērijas ģenerālkonsulu Šanhajā. Pirmā pasaules kara laikā viņa vadībā uzcēla jaunu ģenerālkonsulāta ēku (1917). Pēc tam, kad 1924. gadā Ķīna nodibināja diplomātiskās attiecības ar PSRS, Grose darbojās kā Šanhajas komisāra palīgs krievu lietās, no 1927. gada Emigrantu komitejas vadītājs, labdarības biedrības Помощь priekšsēdētājs.
Miris 1831. gada 6. oktobrī Šanhajā. Viņa vecākais dēls Aristīds Grose (1905—1985) bija ASV fiziķis, darbojās atombumbas izveides projektā, jaunākais dēls Leo (Ļevs) Grose (1906-1950?) bija rakstnieks, 1950. gadā apcietināts Maskavā un miris Butirku cietumā pēc spīdzināšanas.[2]