Vienkāršs teikums
| Piemēri |
|---|
|
Vienkāršs teikums ir teikums, kurā ir tikai viena pamatkonstrukcija[1] — ir tikai viens gramatiskais centrs.[2] Vienkāršs teikums var būt gan plašs apjomā, gan sarežģīts pēc uzbūves.[3]
Pēc apjoma tos iedala vienkāršos nepaplašinātos un vienkāršos paplašinātos teikumos. Pēc gramatiskā centra tos iedala divkopu (divkomponentu), vienkopas (vienkomponenta) un bezkopas teikumos.[2][4]
Vienkāršā nepaplašinātā teikumā ir vienīgi teikuma gramatiskais centrs, savukārt paplašinātā teikumā ir arī palīglocekļi.[2] Teikumu var paplašināt ar, piemēram, vienlīdzīgiem teikuma locekļiem, savrupinājumiem, iespraudumiem, uzrunu.[3] Palīgvārdi teikuma paplašinājumu neveido.[4]
Vienkopas teikumā gramatisko centru veido galvenais loceklis, turpretī divkopu teikumā — teikuma priekšmets un izteicējs. Pie divkopu teikumiem pieder arī tie teikumi, kuros ir ietvertais teikuma priekšmets (teikumā tas neparādās, bet ir nosakāms pēc izteicēja formas),[2] un tie, kuros izteicējs nav minēts, bet ir iespējams.[4] Bezkopas teikumos gramatiskais centrs nepastāv,[2] tos parasti veido izsauksmes vārdi.[5]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Brigita Ceplīte, Laimdots Ceplītis. Latviešu valodas praktiskā gramatika (pārstrādāts izd.). Zvaigzne ABC, 1997. 127. lpp. ISBN 9984-04-641-9.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Anita Romane. Latviešu valodas rokasgrāmata: tabulas, shēmas. Rīga : Zvaigzne ABC, 2000. 87.—89. lpp. ISBN 9984-17-102-7.
- ↑ 3,0 3,1 Daina Nītiņa, Juris Grigorjevs (redaktori). Latviešu valodas gramatika. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013. 801. lpp. ISBN 978-9984-742-70-0.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Latviešu valoda. Rīga : Latvijas Universitāte. 2013. 110.-111. lpp. ISBN 978-9984-45-765-9.
- ↑ Daina Nītiņa, Juris Grigorjevs (redaktori). Latviešu valodas gramatika. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013. 680. lpp. ISBN 978-9984-742-70-0.
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |