Vidzemes augstiene
Vidzemes augstiene ir Latvijas augstākā augstiene. Tā atrodas Latvijas vidienē, galvenokārt Madonas un Cēsu novados. To veido pauguraiņu apvidi (Mežoles, Piebalgas, Vestienes pauguraine un Aumeisteru paugurvalnis), starp kuriem atrodas pazeminājumi (Augšgaujas un Augšogres pazeminājums).
Ģeogrāfija labot šo sadaļu
Augstienes pamatā ir augsts pamatiežu pacēlums, ko sedz Latvijā visbiezākā kvartāra nogulumu sega — vidēji 80 m, bet atsevišķās vietās pat līdz 120—170 m bieza. Tāpēc pamatieži atsedzas tikai atsevišķās vietās augstienes pakājē. Vidzemes augstienes vidējais augstums ir 250 m. Augstienē ir vairākas augstas virsotnes:
- Gaiziņkalns (311,5 m) — augstākā virsotne Latvijā un otra augstākā Baltijas valstīs,
- Sirdskalns (296,8 m),
- Nesaules kalns (284 m),
- Klētskalns (269 m),
- Bākūžu kalns (272 m),
- Elkas kalns (261 m),
- Brežģa kalns (255 m).
Aumeisteru paugurvalnis ir meridionālā virzienā stiepts pamatiežu virsas paaugstinājums ar sarežģītu reljefu, kuru veido divas vaļņveida paugura grēdas, starp kurām atrodas pārpurvotu ieplaku virkne.
Augšgaujas un Augšogres pazeminājumā pamatiežu virsma ir līdzena, to sedz 70—100 m bieza nogulumu sega. Reljefu veido nelieli pauguri (kēmi), starp kuriem atrodas purvaini pazeminājumi.
Vidzemes augstienes teritorijā atrodas tādas pilsētas un apdzīvotās vietas, kā Madona, Cesvaine, Ērgļi, Smiltene un Līgatne. Tās visas atrodas Vidzemes augstienes nogāzēs.
Klimats labot šo sadaļu
Vidzemes augstienes klimatam raksturīgas zemas janvāra (−6 °C) un jūlija (+16,5 °C) temperatūras, liels nokrišņu daudzums (750 mm) un apmākušos dienu skaits, ziemā — bieza sniega sega. Bezsala periods — 120—135 dienas. Vidējais sniega segas biezums visā augstienē pārsniedz 40 cm, bet austrumu grēdās — 50 cm. Austrumu grēdās sniega sega ir par 20 cm biezāka nekā apkārtējās zemienēs. Rajona augstākajās vietās sniega sega nokūst mēnesi vēlāk nekā Viduslatvijas zemienēs un Rīgas apkārtnē. Sniega ūdens krājumi pavasarī augstākajās vietās pārsniedz 125 mm, un tie ir divas reizes lielāki nekā Viduslatvijas zemienēs. Gada noteces slāņa biezums visā augstienē pārsniedz 350 mm, austrumu grēdās — 380 mm. Vidzemes augstienē ir vislielākais noteces slāņa biezums Latvijā — apmēram par 100 lielāks nekā pārējās augstienēs un par 200 mm lielāks nekā Zemgales līdzenumā. Palielināts mitruma daudzums augstienē veicina erozijas procesus.
Raksturojums labot šo sadaļu
Augstiene ir ūdensšķirtne starp Gaujas un Daugavas baseinu, tāpēc tajā ir daudz upju, kurām ir liels kritums un dziļas ielejas (augstienes nogāzēs). Vidzemes augstienē ir diezgan daudz ezeru. Lielākie ezeri — Alauksts un Inesis. Gaiziņkalna apkārtnē ir ezeri ar sevišķi līkumotu krasta līniju (Kālezers, Viešūrs). Piebalgas paugurainē starp plakanvirsas pacēlumiem stiepjas vairākas subglaciālās iegultnes ar ezeru virknēm.
Augstienes ainavas ir ļoti daudzveidīgas. Lēzenākajās pauguru nogāzēs ir tīrumi, pļavas vai ganības. Paugurus klāj egļu meži, bērzu birztalas vai baltalkšņu audzes. Starppauguru ieplakās atrodas purvi vai mitras pļavas.
Ar Vidzemes augstienes daudzveidīgajām ainavām katru gadu iepazīstas daudz tūristu. Garā ziema un biezā sniega sega piesaista slēpošanas sporta cienītājus. No derīgajiem izrakteņiem nozīmīgākie ir smilts un grants.