Vespasiāns

senās Romas imperators no 69. līdz 79. gadam

Tits Flāvijs Vespasiāns (latīņu: Titus Flavius Vespasianus, vēsturē vairāk pazīstams kā Vespasiāns, 9. gada 17. novembris — 79. gada 23. jūnijs), bija Romas impērijas imperators, kurš valdīja no 69. gada līdz savai nāvei 79. gadā. Vespasiāns bija pamatlicējs īsu laiku valdošai Flāviju dinastijai, kas valdīja Romas impērijā no 69. gada[1] līdz 96. gadam. Viņa troņa mantotāji bija dēli Tits (79—81) un Domiciāns (81—96).

Vespasiāns
Titus Flavius Vespasianus
Vespasiāna krūšutēls
Romas impērijas imperators
69. gada 1. jūlijs — 79. gada 23. jūnijs
Priekštecis Vitēlijs
Pēctecis Tits
Dzimis 9. gada 17. novembris
Falakrīna, ciems mūsdienu Lacio reģionā
Miris 79. gada 23. jūnijs (69 gadi)
Roma
Dzīvesbiedre Domicilla Vecākā (Flavia Domitilla Major, mirusi pirms 69. gada)
Kenisa (Caenis) (mīļākā un faktiskā sieva, 65-74)

Pilsoņu kara laikā, ko bija izraisījis mirušā Nerona valdīšanas laiks, Romā gada laikā tika nomainīti 3 valdnieki. Bet tad pie varas nāca Romas imperators Vespasiāns (79—81). Amerikāņu zinātnieks Roberts Šohs saka, ka šis cilvēks valdījis no 69. līdz 79. gadam, kas vairāk varētu atbilst patiesībai, ņemot vērā literatūras avotu saturu.

Biogrāfija labot šo sadaļu

Dzimis Sabīnā, tēvs bija jātnieku kārtas (ordo equester) pārstāvis, strādājot par muitas ierēdni Āzijā; māte bija senatora māsa. Savas mātes pamudināts un sekojot savam vecākajam brālim, iesaistījās sabiedriskajā dzīvē.

36. gadā dienēja armijā kā militārais vadonis Trāķijā, nākamajos gados tika paaugstināts amatos. 40. gadā ieguva imperatora Kaligulas uzticību. 43. gadā pēc iebrukuma Britānijā izcīnījis triumfu. 51. gadā bija izvēlēts par konsulu. Pēc tam atkāpās no sabiedriskās dzīves, taču 63. gadā tajā atgriezās. Kā karavadonis tika nosūtīts uz Āfriku. 69. gadā kļuva par imperatoru, pēc izcelšanās Romas provinču nemiernieku apspiešanā. 70. gadā nopostīja Jeruzalemi, pakļautās tautas sacelšanās dēļ.

Vespasiāns savos valdīšanas gados veica vairākus pasākumus impērijas nostiprināšanai. Piemēram, viņš atcēla vairākus savu "priekšteču" izdotos likumus - īpaši tos, kurus bija izdevuši Kaligula un Nerons. Tits Flāvijs Vespasiāns bija pamatlicējs īslaicīgajai, taču ietekmīgajai Flāviju dinastijai.

Viens no ievērojamākajiem Vespasiāna mūža sasniegumiem bija Romas milzīgā amfiteātra būvniecība. Imperators vēlējās, lai Kolizejs būtu viņa impērijas lielākais un lepnākais amfiteātris, tādēļ projektu īstenoja, liekot lietā visas inženieru zināšanas un pieredzi, kāda bija uzkrāta būvējot akveduktus un augstas ēkas. Vespasiāns šī projekta īstenošanu iesāka 75. gadā, taču nesagaidīja tā pabeigšanu. Milzīgā amfiteātra celtniecība ilga piecus gadus, līdz 80. gadā tas tika pabeigts Vespasiāna dēla Tita valdīšanas laikā. Diemžēl šai grandiozajai celtnei bija ļoti zemisks mērķis — tā bija gladiatoru asiņaino cīņu arēna. Lai sagādātu materiālus un veiktu pašu celtniecību, bija nepieciešami neaprakstāmi liels vergu daudzums. 30 000 vergu, amatnieku un inženieru pūlējās piecus gadus, lai radītu Romas impērijas lielāko un savam laikam modernāko amfiteātri.

Kādā atgadījumā, savas dzīves laikā, Vespasiāns tika nomētāts ar rāceņiem. Šajā laikā viņš bija nonācis finansiālās grūtībās un bija spiests ieķīlāt īpašumus savam brālim. Lai atgūtu savus īpašumus, viņš pievērsās mūļu tirdzniecībai un ieguva iesauku Mulio (šim notikumam nav minēts konkrēts laiks, bet no visa secinot, tas ir bijis krietnu laiku pirms viņa darbības sākuma Romas pārvaldīšanā).

Vēsturnieku viedoklis labot šo sadaļu

 
Romiešu zelta monēta aurejs ar Vespasiānu kā imperatoru. Reversā dieviete Fortūna

Kad 63. g. Vespasiāns kā karavadonis tika nosūtīts uz Āfriku, romiešu orators un valstsvīrs Tacits viņa valdīšanu tur nosauca par "kaunpilnu un neciešamu".

Reinders Bruinsma par Vespasiāna attieksmi pret jūdu ticību un sabatu.

[..]Romiešu kristības sludinātājs Pāvils centās pielāgoties dažiem jūdu ieradumiem, taču romiešu imperators Vespasiāns (69.—70.g.) par katru cenu centās iznīcināt jūdu reliģiju un padarīt sabata ievērošanu neiespējamu. Taču milzīgas pretrunas iepriekšējam avotam saka Romas vēstures ievērojamākais speciālists T.Mommzels: "Gan Vespasiāns, gan sekojošie imperatori attiecībā pret jūdiem ievēroja kopīgus reliģiskās un politiskās iecietības principus[..]Viņu izdotie likumi bija tieši klasificējami kā privilēģijas... Jūdiem nebija nekādu šķēršļu savu sinagogu un lūgšanu namu dibināšanai, tāpat arī savu vadītāju iecelšanai...".

Māris Šverns par Vespasiānu.

Vespasiāns savos valdīšanas gados pierādīja sevi kā ļoti apdomīgu un saimniecisku vadītāju — impērijas ekonomiku viņš saņēma visai bēdīgā stāvoklī, taču, pieņemot dažus pavisam nepopulārus lēmumus, valsts kase atkal piepildījās. Tieši viņš ir spārnotā izteiciena "nauda nesmird" autors: tā viņš atbildēja dēlam Titam, kad tas izteica pārmetumus par maksas ieviešanu publiskajās tualetēs.

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Vitēlijs
Romas imperators
6979
Pēctecis:
Tits