Verdenas līgums
Verdenas līgums bija 843. gadā Verdenā parakstīts līgums, kura rezultātā Kārļa Lielā mazdēli Lotars I, Ludviķis Vācietis un Kārlis II Plikgalvis sadalīja savā starpā vectēva atstāto Franku impēriju.
Lotars I, kurš reizē saglabāja arī imperatora titulu, ieguva impērijas Itālijas daļu, kā arī joslu starp Reinu un Ronu, Ludviķis Vācietis ieguva zemes uz austrumiem no Reinas, bet Kārlis II Plikgalvis teritoriju uz rietumiem no Reinas. Līdz ar to Franku impērija faktiski sašķēlās Vidusvalstī, Austrumfranku un Rietumfranku karalistēs. Ar līgumu mantinieki saņēma atbilstošas daļas no valsts.[1] Turklāt sadalītās teritorijas vēl ilgāku laiku pilnībā nesarāva saites savā starpā (līdz 888. gadam).[2]
No vidusdaļas vēlāk izveidojās Nīderlande, Beļģija, Šveice, Elzasa Lotringa un daļa Itālijas, no austrumdaļas veidojās vēlākā Vācija un no rietumdaļas Francija. Līdz ar šo sadalījumu ne tikai tika ielikti pirmie vēlākās Eiropas politiskā un teritoriālā sadalījuma pamati, bet arī Eiropas iekšējās pretrunas, kas periodiski izvērsās asiņainos karos, kuri turpinājās līdz pat Otrā pasaules kara beigām.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 101. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 363. lpp.
- ↑ H.Kinders, V.Hilgemenis. Pasaules vēstures atlants (I daļa), Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. gads, 125. lpp.