Vasilijs Čuikovs (Василий Иванович Чуйков, dzimis 1900. gada 12. februārī Serebrjanije Prudi (Серебряные Пруды) pilsētciematā (tagad Maskavas apgabalā), miris 1982. gada 18. martā Maskavā, apglabāts Volgogradā) bija PSRS ģenerālleitnants Otrā pasaules kara laikā, vēlāk PSRS maršals. Divkārtējais Padomju Savienības varonis. Visplašāk pazīstams kā PSRS 64. armijas komandieris Otrā pasaules kara Staļingradas kaujas laikā. 64. armija bija militārais formējums, kurš aizstāvēja Staļingradu pret uzbrūkošo vācu 6. armiju Frīdriha Paulusa vadībā.

Vasilijs Čuikovs
Василий Чуйков
Vasilijs Čuikovs
Personīgā informācija
Dzimis 1900. gada 12. februārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Serebrjanije Prudi, Krievijas impērija (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1982. gada 18. martā (82 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība krievs
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Padomju Savienības maršals (Маршал Советского Союза)
Dienesta laiks 1917—1964
Valsts KPFSR (1917-1922)
PSRS (1922—1964)
Struktūra Sauszemes armija
Komandēja 64. Armija
PSRS sauszemes spēki
Kaujas darbība Krievijas pilsoņu karš
Otrais pasaules karš
Apbalvojumi divkārtējs Padomju Savienības Varonis (Герой Советского Союза)

Biogrāfija labot šo sadaļu

Dzimis zemnieku ģimenē. Pabeidzot četrgadīgo draudzes skolu, 12 gadu vecumā devās peļņā uz Pēterburgu. 1917. gadā dienēja par jungu Kronštatē. Piedalījās Krievijas pilsoņu karā Sarkanās armijas sastāvā. 19 gados komandēja pulku dažādās pilsoņkara fontēs. 1925. gadā beidza Kara akadēmiju.

Otrā pasaules kara laikā 1939. gadā piedalījās Polijas kampaņā, bet 1940. gadā — Ziemas karā ar Somiju. Bijis Ķīnas nacionālistu (Čana Kaiši) militārais padomnieks.

1942. gadā atsaukts no Ķīnas un norīkots par 1. rezerves (vēlāk 64.) armijas pavēlnieku. Staļingradas kaujas laikā komandēja PSRS spēkus, kas noturēja Staļingradu līdz vācu armiju sagrāvei. Pēc uzvaras kaujā 64. armija tika pārsaukta par 8. gvardes armiju. Čuikovs komandēja to līdz kara beigām, piedaloties daudzās operācijās, arī Berlīnes operācijā.

Pēc kara no 1949. līdz 1953. gadam — Padomju armijas militāro spēku Vācijā komandieris. No 1960. līdz 1964. gadam — PSRS sauszemes karaspēka komandieris.

Apglabāts netālu no "Dzimtene Māte sauc" statujas Volgogradā.

Ārējās saites labot šo sadaļu