Vampums
Vampums ir Ziemeļamerikas mežiem klāto ziemeļaustrumu reģionā mitušo indiāņu ciltīm svētas, no gliemežnīcām gatavotas, cilindriskas pērlītes. Lai pieminētu nozīmīgus notikumus, Amerikas pirmiedzīvotāji auda vampuma jostas, un ilgu laiku mežu ciltis tikai ar vampuma jostām "pierakstīja" jeb atzīmēja ar baltajiem slēgtos līgumus. Vampumu plaši izmantoja arī rotājumiem. Eiropieši bieži izmantoja vampumu kā valūtu maiņas tirdzniecībā ar indiāņiem.
Dž. F. Kūpera grāmatas "Zvērkāvis" sadaļā paskaidrojumi vampums aprakstīts kā "gliemežvāku kreļļu virtenes, ko Ziemeļamerikas indiāņi lietoja greznojumam, mnemoniskam rakstam un naudas vietā", bet grāmatā "Pēdējais mohikānis" kā "gliemežvāku virknes, ko indiāņi lietoja gan par izgreznojumu, gan arī naudas vietā".
Apraksts un izgatavošana labot šo sadaļu
Ar vārdu "vampums" sākotnēji apzīmēja vienīgi baltās cilindrveida pērlītes, kuras izgatavoja no moluska iekšējās spirāles jeb serdeņa.[1] Tā sauktās sewant jeb suckauhock pērlītes bija tumšas vai violetas. Kopīgi baltā un violetā vampuma apzīmējumi, kurus bieži sajauc, ir vampi (balts) un saki (tumšs).[2]
Vampumam izmantojamas gliemežnīcas ievāca gar Longailendas salas šaurumu un Naragansetu līcī. Lenapu (jeb delaveru) cilšu indiāņi dēvēja Longailendas salu par Sevanaki, saistot tās nosaukumu ar tumšo vampumu. Baltās vampuma pērlītes veidoja no jūras šauruma moluska Busycotypus canaliculatus, kas sastopams Atlantijas okeāna ziemeļdaļas piekrastē, savukārt baltās un violetās pērlītes no gliemežvāka Mercenaria mercenaria.
Tipiskas vampuma pērlītes bija cauruļveida. Vampumu noapaļoja un pēc tam ar īpašu koka un kvarca urbi, un steatītu urba caurumu. Procesa beigās vampumu nogludināja, pērlītes saverot uz auklas un līdzinot uz slīpējamā akmeņa ar ūdeni un smiltīm.
Izcelsme labot šo sadaļu
Vārds "vampums" cēlies no saīsināta masačusetsu vai naragansetu vārda "vampumpeag", kas nozīmē "baltas gliemežvāku pērlīšu virtenes".[3][4] Protoalgonkinu valodā waˑp-aˑpy-aki, - "balta-virtene-daudzskaitlis."
Izveidojot irokēzu konfederāciju, to apstiprināja ar vairākām vampuma jostām. Saskaņā ar dažām aplēsēm, irokēzu piecas ciltis apvienojās konfederācijā 1142. gadā.[5] Citi šo notikumu saista ar 15. vai 16. gadsimtu.
Izmantošana labot šo sadaļu
Vampumu kā maiņas līdzekli izmantoja laulības ceremonijās vai saderinoties. Lenapu (jeb delavaru) cilts meitenes rotājās ar vampumu, lai parādītu ka ir gatavas laulībai. Ja abas puses bija vienojušās par laulībām, pielūdzējs gan savai izredzētajai, gan viņas ģimenei dāvināja vampumu.[1]
No vampuma austas jostas kalpoja kā palīgs mutvārdu tradīciju saglabāšanā. Ar visvienkāršāko simbolu palīdzību jostās bija atzīmēti svarīgākie notikumi cilts vēsturē. Ar šo "pierakstu" palīdzību sirmgalvji, kas prata jostas "lasīt", iepazīstināja jauno paaudzi ar cilts tradīcijām. Par vampuma nozīmīgumu irokēzu un algonkinu ciltīm liecina fakts, ka leģendārā irokēzu līgas izveidotāja Haiavatas vārds burtiski tulkojas kā "Tas, kurš veido vampumu". Ar jostām plaši tirgojās Kanādā, Lielo ezeru reģionā un Vidusatlantijas piekrastē.
Literatūra labot šo sadaļu
- Džeimss Fenimors Kūpers. Zvērkāvis. Rīga. Liesma (sērija "Piedzīvojumi. Fantastika. Ceļojumi"). 1978
- Džeimss Fenimors Kūpers. Pēdējais mohikānis. Rīga. Liesma (sērija "Piedzīvojumi. Fantastika. Ceļojumi"). 1981
- Deivids Mērdoks. Ziemeļamerikas indiāņi. Rīga. Zvaigzne ABC (sērija "Redzeslokā"). 1997. ISBN 9984046206
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 Dubin, Lois Sherr. North American Indian Jewerly and Adornment: From Prehistory to the Present. New York: Harry N. Abrams, 1999: 170-171. ISBN 0-8109-3689-5.
- ↑ Geary, Theresa Flores.The Illustrated Bead Bible. London: Kensington Publications, 2008: 305. ISBN 978-1-4027-7 Nepareizs ISBN.
- ↑ Perry, Elizabeth James.About the Art of Wampum.[novecojusi saite] Original Wampum Art: Elizabeth James Perry. 2008 (2009. gada 14. martā)
- ↑ Harper, Douglas. "Wampum". Online Etymology Dictionary. Iegūts 2011-10-15.
- ↑ Johansen, Bruce E. "Dating the Iroquois Confederacy", Akwesasnes Notes, Fall 1995, Volume 1, 3 & 4, pp. 62-63. (Iegūts caur Ratical.com 2009. gada 14. martā)