Vītolu jumtene (Pluteus salicinus) ir ēdama jumteņu dzimtas sēne, kas aug galvenokārt uz vītolu, alkšņu, dižskābaržu koksnes. Sēne ir izplatīta Eiropas (visvairāk Somijas un Ļeņingradas apgabala), un Ziemeļamerikas teritorijā, lapu koku un jauktā tipa mežos. Tās cepurīte ir līdz 5—7 cm plata un kātiņš — 5—8 garš. Cepurīte ir pelēkā vai zaļganpelēkā, zilganpelēkā krāsā, lapiņas — sārtas.

Vītolu jumtene
Pluteus salicinus
Vītolu jumtene
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Hymenomycetes)
KārtaAtmatenes (Agaricales)
DzimtaJumteņu dzimta (Pluteaceae)
ĢintsJumtenes (Pluteus)
SugaVītolu jumtene (P. salicinus)
Vītolu jumtene Vikikrātuvē

Vītolu jumtene satur halucinogēnus psilocibīnu un psilocīnu. Izkaltētās sēnēs psilocibīna daudzums ir 0,21—0,35%, bet psilocīna — 0,011—0,05%.[1][2]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Christiansen AL, Rasmussen KE, Hoiland K. (1984). Detection of psilocybin and psilocin in Norwegian species of Pluteus and Conocybe. Planta Medica 51(4): 341-343.
  2. Ohenoja E, Jokiranta J, Mäkinen T, Kaikkonen A, M. Airaksinen MM. (1987). The occurrence of psilocybin and psilocin in Finnish fungi. Journal of Natural Products 50(4): 741-744.

Ārējās saites labot šo sadaļu