Vērši
Vērši, vēršu ģints (Bos) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder vēršu apakšdzimtai (Bovinae). Vēršu ģintī ir 5 mūsdienās dzīvojošas sugas. Pazīstamākās ir gaurs, jaks un bantengs. Lai arī liellops (govs) bieži tiek sistematizēts kā suga, tomēr tā ir izmirušā savvaļas taura pasuga.
| Vērši Bos (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Bantengs (Bos javanicus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Pārnadži (Artiodactyla) |
| Dzimta | Dobradži (Bovidae) |
| Apakšdzimta | Vēršu apakšdzimta (Bovinae) |
| Cilts | Vēršu cilts (Bovini) |
| Ģints | Vērši (Bos) |
 Vērši Vikikrātuvē | |
Pasaulē dzīvo apmēram 1,3 miljardi liellopu, tādējādi tā ir viena no daudzskaitlīgākajām populācijām pasaulē. Vēršu ģints savvaļas sugas dzīvo Āfrikā, Āzijā un Eiropā. Tās ir sastopamas gan prērijās, gan lietus mežos, pārplūdušās, mitrās pļavās, savannā un mērenā klimata mežos.
Eiropas savvaļas vērši labot šo sadaļu
Eiropā līdz 17. gadsimta sākumam dzīvoja mūsdienu liellopa priekštecis savvaļas taurs (Bos primigenius), kura pēdējā govs nomira Polijā 1627. gadā. Līdz tam lielā daļā Eiropas, Latviju ieskaitot, tauri bija plaši izplatīti. Par to klātbūtni Latvijā liecina arheoloģiskie atradumi vairākās vietās, piemēram, Embūtē. Par to liecina arī latviešu tautasdziesmas, iespējams, ka no vārda "taurs" ir radušies apdzīvoto vietu nosaukumi Taurupe, Taurene un Taurkalne. Latvija ir iesaistījusies Pasaules Dabas Fonda programmā, no mājlopiem selekcionējot savvaļas taurus. Kopš 2004. gada Papes ezera dabas parkā dzīvo mūsdienu savvaļas taurgovis.[1]
Uzvedība un dzīves veids labot šo sadaļu
Vēršu dzīves ilgums ir 18 - 25 gadi, bet nebrīvē tie dzīvo ilgāk. To grūsnības periods ilgst 9 - 11 mēneši, atkarībā no sugas. Parasti piedzimst viens telēns, bet reizēm divi. Lielākā daļa sugu veido barus, šākot ar 10 īpatņiem, bet lielākajos baros ir vairāk kā 100 dzīvnieku. Parasti barā ir 1 bullis, bet pārējās ir govis. Barā valda stingra hierarhija. Jaunie dzīvnieki parasti ieņem mātes hierarhijas pozīciju.
Vērši ganās dienas laikā no rīta un vakarā, atpūšoties dienas vidū, kad ir viskarstākais dienas laiks. Reģionos, kuros dienas laikā noris dažādas cilvēku saimnieciskās aktivitātes, dzīvnieki kļūst par nakts dzīvniekiem. Dažas sugas migrē, piemērojoties ūdens un barības resursiem. Visas vēršu sugas pamatā barojas ar zāli.
Klasifikācija labot šo sadaļu
- Vēršu ģints (Bos)
- Bantengs (Bos javanicus)
- Gaurs (Bos gaurus)
- Indoķīnas pelēkais vērsis (Bos sauveli)
- Jaks (Bos mutus)
- Mājas gaurs (Bos frontalis)
- †Taurs (Bos primigenius)
- †Bos palaesondaicus
Atsauces labot šo sadaļu
Ārējās saites labot šo sadaļu
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vērši |