Uz laiku okupētās Ukrainas teritorijas

Uz laiku okupētās Ukrainas teritorijas (ukraiņu: Тимчасово окуповані території, krievu: Временно оккупированные территории Украины) ir teritorijas ar juridisko statusu, kuru Ukraina noteica attiecībā uz tām tās starptautiski atzītajām teritorijām,[1][2] kuras tā nekontrolē Krievijas—Ukrainas kara dēļ:

"Uz laiku okupētās teritorijas" Ukrainas kartē (sarkanā krāsā)

Saskaņā ar Ukrainas likumiem, visas norādītās teritorijas atrodas Krievijas okupācijas pakļautībā, atšķirību starp Krievijas un "prokrievisku" kontroli nav. Pie Krievijas okupācijas struktūrām pieskaita gan Krievijas valsts varas iestādes, kuras kontrolē šos reģionus, gan Krievijas Federācijas kontrolētās pašpasludinātās varas iestādes.[3][4]

Hronoloģija labot šo sadaļu

2014. gada 15. aprīlī Ukrainas Augstākā Rada piešķīra Krimas Autonomajai Republikai un Sevastopoles pilsētai uz laiku okupēto teritoriju statusu.[5]

2015. gada 17. martā Augstākā Rada atzina arī dažus Doneckas un Luhanskas apgabala rajonus, ciemus un pilsētas par uz laiku okupētām teritorijām.[6]

2019. gada 7. februāra Ukrainas prezidenta pavēlē Nr. 32/2019 tika precīzi norādīts uz Donbasa robežlīnijām un uz laiku okupēto teritoriju sarakstu Donbasā.[7]

Šo teritoriju tiesisko režīmu nosaka Ukrainas likums "Par pilsoņu tiesību un brīvību nodrošināšanu un tiesisko režīmu uz laiku okupētajās Ukrainas teritorijās",[5] ar precizējumiem likumā "Par Ukrainas suverenitāti pār Donbasu".[8]

Teritorijas labot šo sadaļu

Pirms Krievijas iebrukuma 2022. gadā labot šo sadaļu

Pirms Krievijas 2022. gada iebrukuma uz laiku okupētās teritorijas bija:

Krievijas iebrukuma laikā 2022. gadā labot šo sadaļu

2022. gada iebrukuma sākumā Krievijas karaspēks okupēja:

Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukumā 2022. gada rudenī izdevās atgūt lielāko daļu no okupētajiem apgabaliem valsts ziemeļos, ziemeļaustrumos un dienvidos.

2022. gadā anektētās teritorijas labot šo sadaļu

2022. gada 30. septembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins kopā ar okupēto apgabalu vietvalžiem, pamatojoties uz starptautiski neatzīto referendumu rezultātiem, parakstīja rīkojumu par Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabala iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā.[9]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «United Nations General Assembly Resolution 68/262». ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūcija 68/262.
  2. «United Nations General Assembly resolution ES-11/1». ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūcija ООН ES-11/1.
  3. ««Похороны» Минска: как закон о реинтеграции Донбасса повлияет на конфликт». РБК. Skatīts: 2022-06-06.
  4. Закон о ВОТ, статья 11, пункт 6
  5. 5,0 5,1 Закон України від 15 квітня 2014 року № 1207-VII «Про забезпечення прав і свобод громадян та правовий режим на тимчасово окупованій території України»
  6. Постановление ВРУ|254-VIII|17 березня 2015|Про визнання окремих районів, міст, селищ і сіл Донецької та Луганської областей тимчасово окупованими територіями
  7. 7,0 7,1 7,2 Petro Porošenko. «Ukrainas prezidenta pavēle №32/2019». president.gov.ua (ukraiņu), 2019. gada 7. februārī.
  8. Закон України від 18 січня 2018 року № 2268-19 «Про особливості державної політики із забезпечення державного суверенітету України на тимчасово окупованих територіях у Донецькій та Луганській областях»
  9. Putins parakstījis rīkojumu par okupēto Ukrainas apgabalu iekļaušanu Krievijas sastāvā

Ārējās saites labot šo sadaļu