Ungāru īpašvārdu atveidošana

Ungāru valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa. Ungāru valodas alfabēta burti un burtkopas tiek tieši pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai.

Pēc šiem noteikumiem atveido ungāru personvārdus, kā arī ģeogrāfiskos nosaukumus Ungārijā. Kā otrās nosaukumu formas ungāru toponīmi sastopami Transilvānijā Rumānijā, Burgenlandē Austrijā, Vojevodinā Serbijā, Aizkarpatu apgabalā Ukrainā, kā arī Ungārijas pierobežas rajonos Horvātijā, Slovākijā un Slovēnijā.

Ungāriski personvārdi bieži sastopami Slovākijā un Rumānijā. Atveidojot citu pasaules reģionu ungāru izcelsmes personu vārdus, jāņem vērā šajā zemē pieņemtā izrunas prakse. Piemēram, Nikolā Sarkozī atveido pēc franču izrunas (Sarkozy), nevis pēc oriģinālā Sárközi — Šārkezi.

Ungāru alfabēts

Mūsdienu ungāru alfabētā ietilpst 44 burti un burtkopas, no kuriem 4 (Q, W, X, Y) tiek lietoti tikai aizguvumos no citām valodām. Šie burti ir:

A, Á, B, C, Cs, D, Dz, Dzs, E, É, F, G, Gy, H, I, Í, J, K, L, Ly, M, N, Ny, O, Ó, Ö, Ő, P, Q, R, S, Sz, T, Ty, U, Ú, Ü, Ű, V, W, X, Y, Z, Zs

Fonētiskās atveidošanas tabula

Burts vai burtkopa ungāru ortogrāfijā	Fonēma (IPA)	Atveidošana latviski	Piemērs ungāru valodā	Piemērs latviešu valodā	Piezīmes
A a	[ɒ]	a	Békéscsaba	Bēkēščaba
Á á	[aː]	ā	Pápa	Pāpa
B b	[b]	b	Bábolna	Bābolna
C c	[ts]	c	Cegléd	Ceglēda
Ch ch	[tʃ]	č	Cholnoky	Čolnoki	Vēsturiska forma galvenokārt personvārdos. Salikteņu sadures vietās atveido ar "c" un "h": Lacházy - Lachāzi
Cs cs	[tʃ]	č	Csongrád	Čongrāda
Cz cz	[ts]	c	Bárczay	Bārcai	Vēsturiska forma galvenokārt personvārdos.
D d	[d]	d	Dunakeszi	Dunakesi
Dz dz	[dz]	dz			Galvenokārt svešas cilmes personvārdos
Dzs dzs	[dʒ]	dž	Dzsudzsák	Džudžāks	Galvenokārt svešas cilmes personvārdos
E e	[ɛ]	e	Esztergom	Estergoma	Izrunā vienmēr plats "e"
(Ë ë)	[e]	e			Neietilpst standarta alfabētā; tiek lietots, lai apzīmētu šaurā "e" nepieciešamību
É é	[eː]	ē	Edelény	Edelēņa
F f	/f/	f	Fekete	Fekete
G g	[g]	g	Gárdony	Gārdoņa
Gh gh	[g]	g	Balogh	Balogs	Galvenokārt senas cilmes personvārdos
Gy gy	[ɟ]	ģ	Gyöngyös	Ģenģeša
H h	[h]	h	Hódmezővásárhely	Hodmezovāšārheja
I i	[i]	i	Izsák	Ižāka
Í í	[iː]	ī	Írottkő	Īrotkē
J j	[j]	j	Jászberény	Jāsberēņa
K k	[k]	k	Kecskemét	Kečkemēta
L l	[l]	l	Lábatlan	Lābatlana
Ly ly	[j]	j	Hódmezővásárhely	Hodmezovāsārheja	Ortogrāfiska tradīcija. Kādreiz lietots skaņas [ʎ] apzīmēšanai, tagad [j].
M m	[m]	m	Mohács	Mohāča
N n	[ŋ] [n]	n	Nagykanizsa	Naģkaniža
Ny ny	[ɲ]	ņ	Nyírbátor	Ņīrbātora
O o	[o]	o	Orosháza	Orošhāza
Ó ó	[oː]	o	Ócsa	Oča	Izrunā gari (kā vārdā "opera").
Ö ö	[ø]	e	Örkény	Erkēņa
Ő ő	[øː]	ē	Őriszentpéter	Ērisentpētera
P p	[p]	p	Püspökladány	Pispekladāņa
(Q q)					Tikai svešvārdos; atveidot ar "k", "kv" vai "ku" pēc cilmes vārda valodas nosacījumiem.
R r	[r]	r	Rakamaz	Rakamaza
S s	[ʃ]	š	Sásd	Šāšda
Sz sz	[s]	s	Szarvas	Sarvaša
T t	[t]	t	Téglás	Tēglāša
Th th	[t]	t	Thököly	Tekejs	Vēsturiska forma galvenokārt personvārdos. Salikteņu sadures vietās atveido ar "t" un "h": Szombathely - Sombatheja
Ts ts	[tʃ]	č	Áts	Āčs	Vēsturiska forma galvenokārt personvārdos.
Ty ty	[c]	ķ	Tyukod	Ķukoda
Tz tz	[ts]	c	Atzél	Acēls	Vēsturiska forma galvenokārt personvārdos.
U u	[u]	u	Udvar	Udvara
Ú ú	[uː]	ū	Újszász	Ūjsāsa
Ü ü	[y]	i	Üllő	Illē
Ű ű	[yː]	ī	Fűzvölgy	Fīzvelģa
V v	[v]	v	Vasvár	Vašvāra
(W w)	[v]	v			Tikai svešvārdos; atveidot pēc cilmes vārda valodas nosacījumiem.
(X x)	[ks]	ks			Tikai svešvārdos; atveidot pēc cilmes vārda valodas nosacījumiem.
Y y	[i]	i	Lyka	Lika	Starp patskaņiem; kā palatalizētāju sk. "gy", "ly", "ny", "ty".
Z z	[z]	z	Záhony	Zāhoņa
Zs zs	[ʒ]	ž	Zsuzsa	Žuža

Atveidojot dubultos līdzskaņus, latviski to dubultojums saglabājas tikai līdzskaņiem ll, nn, ņņ, mm, rr. Saglabājami arī dubultojumi, kas veidojas salikteņu sadurēs: Holt-Tisza - Holttisa.

Gramatizācija

Atveidojot ungāru valodas īpašvārdus latviešu valodas vidē, tie jāpakļauj gramatizācijai, jāpiešķir dzimte un deklinācija.

Dzimte

Ungāru valodā vārdus nešķir pēc gramatiskās dzimtes, tādēļ latviskojot dzimti piešķir pēc īpašvārda raksturojošā objekta; apdzīvotās vietas, administratīvās vienības, upes - sieviešu dzimtē, kalnus, ezerus - vīriešu dzimtē.

Personvārdu dzimte atkarīga no personas dzimuma.

Deklinācija

• Pēc pirmās deklinācijas parauga lokāmi ungāru īpašvārdi, kas oriģinālā beidzas ar līdzskani, bet atveidojumā iegūst vīriešu dzimtes galotni "-s": Tamás - Tamāšs - Tamāšam.
• Pēc ceturtās deklinācijas parauga lokāmi:

1. Īpašvārdi ar sieviešu dzimtes galotni "-a" vai "-ia": Vasvár - Vašvāra - Vašvārai, Mária - Māria - Māriai.
2. Vīriešu vārdi ar galotni "-a": Gyula - Ģula - Ģulam.

• Pēc piektās deklinācijas parauga lokāmi vīriešu un sieviešu dzimtes īpašvārdi ar galotni "-e": Imre - Imre - Imrem, Biscke - Bičke - Bičkei.
• Nelokāmi ir īpašvārdi, kuri oriģinālā beidzas ar galotnēm "-é", "-i", "-ó", "-ő", "-u", "-ű" un "-y" (atveidojamais ar "-i"): Máté - Mātē, Erdei - Erdei, László - Lāslo, Kállay - Kāllai.

Vārdkopas

• Ja toponīms ir vārdkopa (ar vai bez defises) un pirmais vārds ir apzīmētājs, tad atveidojumā rakstāms kopā: Öreg-Túr - Eregtūra.
• Pārējās vārdkopas atveidojamas ar abām lokāmām daļām: Tengelic-Szőlőhegy - Tengelica-Sēlēheģa.
• Ar defisi pievienotos sugas vārdus raksta kopā defisi atmetot: Ősze-szék - Ēseseks (ezers).
• Latvisko sugas vārdu nepievieno, ja ģeogrāfiskais objekts nav nosaukts pēc citas vienības, vai arī ja sugas vārds iekļauts pašā nosaukumā: Balaton - Balatons (nevis Balatona ezers), Imrehegy - Imreheģs (hegy - kalns).

Avoti

• Ungāru īpašvārdu pareizrakstība un pareizruna latviešu valodā, Elga Sakse, Zinātne, 1998, ISBN 5796611922 

Skatīt arī

• Īpašvārdu atveidošana
• Ungāru valoda

Ārējās saites

• Personvārdu atveide