UNESCO Pasaules mantojuma vietas Āfrikā
Šajā rakstā nav ievēroti latviešu valodā pieņemtie citvalodu īpašvārdu atveidošanas principi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atveidojot īpašvārdus pēc atveidošanas principiem. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Šajā rakstā trūkst būtiskas informācijas. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija noteikusi 129 UNESCO Pasaules mantojuma objektus Āfrikā. Šīs 129 vietas kopumā atrodas 37 valstīs.
Pasaules mantojumu objektu izvēle labot šo sadaļu
Etiopijā un Marokā atrodas visvairāk vietas — 9 Pasaules mantojumu objektu vietas, tam seko DĀR un Ēģipte ar 8 Pasaules mantojumu objektu vietām.[1] Divpatsmit Āfrikas valstīs atrodas tikai 1 Pasaules mantojumu objektu vieta. Četras Pasaules mantojumu objektu vietas atrodas 2 valstīs — Maloti-Drakensbergas Pārrobežu aizsardzības zona (DĀR un Lesoto), Nimbas kalna dabas rezervāts (Kotdivuāra un Gvineja), Senegambijas akmens rindas (Gambija un Senegāla), Viktorijas ūdenskritums (Zambija un Zimbabve); viena Pasaules mantojuma objekta vieta atrodas 3 valstīs — Sangha Trinational (CĀR, Kamerūna un Kongo Republika).[1]
Pirmie objekti no Āfrikas kontinenta UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā tika ierakstīti 1978. gadā — Gorē sala (Senegālā) un Akmenī izcirstās baznīcas (Etiopijā).[2][3]
No 2011. gada septembra Somālijā nav neviena oficiāla Pasaules mantojuma objekta, jo Somālijas valdība nav parakstījusi 1972. gada UNESCO Pasaules mantojuma konvenciju. Tomēr Somālijā ir ap 12 arheoloģisko izrakumu vietām, kuras nākotnē var uzskatīt par iespējamajiem kandidātiem uz Pasaules mantojuma objekta statusu.[4]
Katru gadu, UNESCO Pasaules mantojuma komiteja var piešķirt kādam objektam šo statusu, vai arī atņemt, ja tas vairs neatbilst kādam no kritērijam. Izvēles pamatā ir 10 kritēriji: seši — kultūras mantojumā (i-vi) un četri — dabas mantojumā (vii-x).[5] Dažas vietas, kas apzīmētas jaukti ir gan dabas, gan kultūras mantojumu sarakstā. Āfrikā ir 83 kultūras, 41 dabas un 5 jauktas Pasaules mantojuma vietas.[6]
Vairāk pūles tiek veltīts, lai palielinātu Pasaules mantojumu objektu skaitu un esošo objektu saglabāšanu kontinentā. Piemēram, 2006.g. 5. maijā Āfrikas Pasaules mantojumu fonds uzsāka UNESCO aizsardzības mērķi Subsahāras Āfrikā. Tas plānots, lai aizsargātu vietas, pieņemot darbā personālu no valsts, lai saglabātu valstī uzskaitē esošos objektus, kā arī "sagatavot nomināciju dokumentāciju iekļausanai Pasaules mantojumu objektu sarakstā". Dotācijas ir paredzētas, lai palīdzētu "objektu pārvaldību un saglabāšanu kopumā" un, lai atjaunotu īpaši apdrautētos objektus.[7]
UNESCO ir mēģinājusi palielināt informātību par cilvēka izcelsmes vietām Āfrikā — Etiopiju — ar mērķi saglabāt un aizsargāt teritorijas no turpmākās pasliktināšanās.[8]
Pasaules mantojuma komiteja var arī norādīt apdraudētās vietas, atsaucoties uz "apstākļiem kas var apdraudēt vai apdraud objektu, kas ir iekļauts Pasaules mantojumu sarakstā".[9] Kopā ar citām Pasaules manotjumu objektu vietām, apdraudētie obekti ir pakļauti atkārtotai izvērtēšanai komitejā katru gadu.[10][11] Āfrikā ir procentuāli lielākais apdraudēto objektu daudzums. Kopumā tādas vietas ir 17, kas veido 13% no visiem Āfrikas Pasaules mantojuma objektiem 44% no 39 apdraudētajām vietām visā pasaulē, un Kongo DR ir vienīgā valsts, kur ir vairāk kā divi apdraudētie objekti.[9]
Trīs vietas Pasaules mantojumu sarakstā tika iekļautas kā apdraudētas, bet kopš tā laika šo statusu ir zaudējušas: Ngorongoro aizsardzības zona (1984—1989),[12] Rvenzori kalna nacionālais parks (1999–2004),[13] un Tipasa (2002–2006).[14] Garambas nacionālais parks un Tombuktu arī ir zaudējuši savu statusu attiecīgi 1992. un 1995. gadā bet vēlāk 1996. un 2012.g. to atguva.[15][16]
Apzīmējumi labot šo sadaļu
Turpmāk sarakstā UNESCO ignorē Āfrikas ģeopolitisko definīciju, un ietver to ka atrastā minētas arī "Arābu valstis".[17] Ēģipte ir iekļāuta kā Ziemeļāfrikas daļa. Sarakstā ir arī vairākas vietas, kuru valstis atrodas ārpus kontinenta, bet vieta pati par sevi atrodas Āfrikā; trīs šādas vietas atrodas Kanāriju salās (pieder Spānijai), viena — Madeirā (pieder Portugālei), viena — Reinjonā (pieder Francijai) un viena — Svētās Helēnas Salā (pieder Lielbritānijai).
- Objekts — objekta oficiālais nosaukums pēc Pasaules Mantojuma Komitejas.[1]
- Atrašanās vieta — norādīts, kurā provincē vai pilsētas tuvumā atrodas objekts.
- Koordinātas — ģeogrāfiskās koordinātas
- Kritēriji — nosaka Pasaules Mantojuma Komiteja.[5]
- Platība — hektāri, izņemot buferzonas.
- Gads — kurā gadā vieta iekļāuta Pasaules Mantojumu sarakstā.
Vietas labot šo sadaļu
Alžīrija labot šo sadaļu
Alžīrijā atrodas 7 Pasaules mantojuma vietas.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība (ha) | Gads |
---|---|---|---|---|---|---|
Alžīras kasba | Alžīra | 36°47′0″N 3°3′37″E / 36.78333°N 3.06028°E | Kultūra: (ii), (v) | 60 | 1992 | |
Benī Hammāda | Msīlas province | 35°48′50″N 4°47′36″E / 35.81389°N 4.79333°E | Kultūra: (iii) | 150 | 1980 | |
Džemila | Satīfa | 36°19′0″N 5°44′0″E / 36.31667°N 5.73333°E | Kultūra: (iii), (iv) | 30 | 1982 | |
Mzābas ieleja | Gardāja | 32°29′14″N 3°40′53″E / 32.48722°N 3.68139°E | Kultūra: (ii), (iii), (v) | 4000 | 1982 | |
Tasili plato | Illīzī un Tamanrāseta | 25°10′0″N 8°10′0″E / 25.16667°N 8.16667°E | Jaukti: (i), (iii), (vii), (viii) | 7 200 000 | 1982 | |
Tībāza | Tībāza | 36°35′31″N 2°26′58″E / 36.59194°N 2.44944°E | Kultūra: (iii), (iv) | 52 | 1982 | |
Timgada | Batnas province | 35°29′03″N 6°28′07″E / 35.48417°N 6.46861°E | Kultūra: (ii), (iii), (iv) | 0,04 | 1982 |
Benina labot šo sadaļu
Beninā atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība | Gads |
---|---|---|---|---|---|---|
Abomejas karaliskā pils | Abomeja | 7°11′08″N 1°59′17″E / 7.18556°N 1.98806°E | Kultūra: (iii), (iv) | 48 | 1985 |
Botsvāna labot šo sadaļu
Botsvānā atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība (ha) | Gads |
---|---|---|---|---|---|---|
Codilo | Ziemeļrietumu distrikts | 18°46′18″S 21°45′15″E / 18.77167°S 21.75417°E | Kultūra: (i), (iii), (vi) | 4800 | 2001 |
Burkinafaso labot šo sadaļu
Burkinafaso atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība | Gads |
---|---|---|---|---|---|---|
Loropēni drupas | Loropēni | 10°18′0″N 3°32′0″W / 10.30000°N 3.53333°W | Kultūra: (iii) | 1,1 | 2009 |
Centrālāfrikas Republika labot šo sadaļu
CĀR atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas, viena no tām atrodas vēl 2 ciās valstīs.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība | Gads |
---|---|---|---|---|---|---|
Manovo—Gundas—Senflorī nacionālais parks | Bamingi—Bangorana | 9°0′0″N 21°30′0″E / 9.00000°N 21.50000°E | Daba: (ix), (x) | 1 740 000 | 1988 | |
Sanga | Kamerūna, CĀR, Kongo Republika | 2°36′34″N 16°33′15″E / 2.60944°N 16.55417°E | Daba: (ix), (x) | 8780 | 2012 |
Čada labot šo sadaļu
Čadā atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība | Gads |
---|---|---|---|---|---|---|
Ouniangas ezers | Ennedi reģions | 19°03′0″N 20°29′0″E / 19.05000°N 20.48333°E | Daba: (vii) | 62 808 | 2012 |
DĀR labot šo sadaļu
Dienvidāfrikas Republikā atrodas 8 Pasaules mantojuma vietas, viena no tām vietām atrodas vēl citā valstī.
Etiopija labot šo sadaļu
Etiopijā atrodas 9 Pasaules mantojuma vietas.
Ēģipte labot šo sadaļu
Ēģiptē atrodas 7 Pasaules mantojuma vietas.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība (ha) | Gads |
---|---|---|---|---|---|---|
Abū Mīna | Abūsīra | 30°56′42″N 29°30′35″E / 30.94500°N 29.50972°E | Kultūra: (iv) | 182 | 1979 | |
Abū Simbelas tempļi | Asuāna | 22°20′13″N 31°37′32″E / 22.33694°N 31.62556°E | Kultūra (i), (iii), (iv) | 374 | 1979 | |
Memfisa un Gīzas piramīdu nekropole | Gīza | 29°58′34″N 31°7′58″E / 29.97611°N 31.13278°E | Kultūra (i), (iii), (vi) | 16 358 | 1979 | |
Svētās Katrīnas teritorija | Dienvidsīnājas muhāfaza | 28°33′20″N 33°58′34″E / 28.55556°N 33.97611°E | Kultūra: (i), (iii), (iv), (vi) | 60 100 | 2002 | |
Tēbas un tās Nekropole | Kena | 25°43′14″N 32°36′37″E / 25.72056°N 32.61028°E | Kultūra: (i), (iii), (vi) | 7390 | 1979 | |
Vādī Al—Hitana | Faijumas muhāfaza | 29°16′15″N 30°02′38″E / 29.27083°N 30.04389°E | Daba: (viii) | 20 015 | 2005 | |
Vecā Kaira | Kaira | 30°2′45″N 31°15′45″E / 30.04583°N 31.26250°E | Kultūra: (i), (v), (vi) | 524 | 1979 |
Gabona labot šo sadaļu
Gabonā atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība (ha) | Gads |
---|---|---|---|---|---|---|
Lope—Okandas ekosistēma un reliktā kultūrainava | Ogove—Ivindo province un Ogove—Lolo province | 0°30′00″S 11°30′00″E / 0.50000°S 11.50000°E | Jaukti: (iii), (iv), (ix), (x) | 491 291 | 2007 |
Gambija labot šo sadaļu
Gambijā atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas. Viena no tām atrodas vēl citā valstī.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība (ha) | Gads |
---|---|---|---|---|---|---|
Senegambijas akmens apļi | Centrālās upes reģions (Gambijā) un Kaulaka reģions (Senegālā) | 13°41′28″N 15°31′21″W / 13.69111°N 15.52250°W | Kultūra: (i), (iii) | 10 | 2006 | |
Džeimsa sala un saistītās vietas | Bandžula, Lejas Niumi un Augšniumi | 13°19′0″N 16°22′0″W / 13.31667°N 16.36667°W | Kultūra: (iii), (iv) | 8 | 2003 |
Gana labot šo sadaļu
Ganā atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība | Gads |
---|---|---|---|---|---|---|
Asantes tradicionālās ēkas | Kumasi | 6°24′4″N 1°37′32″W / 6.40111°N 1.62556°W | Kultūra: (v) | 1980 | ||
Forti un Pilis Akrā, Voltas reģionā, Lielajā Akrā, Centrālajos un Rietumu reģionos | Centrālais reģions, Lielā Akra, Voltas reģions un Rietumu reģions | Kultūra: (vi) | 1979 |
Gvineja labot šo sadaļu
Gvinejā atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. Šī pati vieta atrodas vēl citā valstī.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība (ha) | Gads |
---|---|---|---|---|---|---|
Nimbas kalna dabas rezervāts | Lola prefektūra (Gvinejā) un Kotdivuāra | 7°36′10″N 8°23′27″W / 7.60278°N 8.39083°W | Daba: (ix), (x) | 18 000 | 1981 |
Kaboverde labot šo sadaļu
Kaboverdē atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība | Gads | Paskaidrojums |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Kamerūna labot šo sadaļu
Kamerūnā atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas, viena no tām 1 atrodas citā valstī.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība | Gads |
---|---|---|---|---|---|---|
Sanga | Kamerūna, CĀR, Kongo Republika | 2°36′34″N 16°33′15″W / 2.60944°N 16.55417°W | Daba: (ix), (x) | 8780 | 2012 | |
Kanāriju Salas ( Spānija) labot šo sadaļu
Kanāriju Salās atrodas 3 Pasaules mantojuma vietas.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība | Gads | Paskaidrojums |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Kenija labot šo sadaļu
Kenijā atrodas 6 Pasaules mantojuma vietas.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība (ha) | Gads | Paskaidrojums |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Kenijas kalna nacionālais parks/Dabiskais mežs | Centrālā Province un Austrumu province | 0°7′26″S 37°20′12″E / 0.12389°S 37.33667°E | Daba: (vii), (ix) | 142 020 | 1997 | Nacionālais parks ieskauj 5199 m Kenijas kalnu un 12 ledājus.[18] | |
Lamu vecpilsēta | Lamu | 2°16′10″S 40°54′8″E / 2.26944°S 40.90222°E | Kultūra: (ii), (iv), (vi) | 16 | 2001 | Senā svahili tirdzniecības pilsēta. Būvēta no koraļļu akmens un mangrovju koksnes.[19] | |
Turkanas ezera nacionālie parki | Turkanas ezers | 3°3′0″N 36°1′0″E / 3.05000°N 36.01667°E | Daba: (viii), (x) | 161 485 | 1997 | Turkanas ezers ir svarīga Āfrikas faunas un floras aizsardzības vieta. Te mīt Nīlas krokodils, nīlzirgi un vairākas indīgās čūskas.[20] | |
Kongo Demokrātiskā Republika labot šo sadaļu
Kongo DR atrodas 5 Pasaules mantojuma vietas.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība | Gads |
---|---|---|---|---|---|---|
Sanga | Kamerūna, CĀR, Kongo Republika | 2°36′34″N 16°33′15″W / 2.60944°N 16.55417°W | Daba: (ix), (x) | 8780 | 2012 | |
Kongo Republika labot šo sadaļu
Kongo Republikā atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. Šī pati vieta atrodas vēl 2 citās valstīs.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība | Gads | Paskaidrojums |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Kotdivuāra labot šo sadaļu
Kordivuārā atrodas 4 Pasaules mantojuma vietas. Viena vieta atrodas vēl citā valstī.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība (ha) | Gads | Paskaidrojums |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Komoē nacionālais parks | Zanzanas reģions | 9°6′0″N 3°42′0″W / 9.10000°N 3.70000°W | Daba: (ix), (x) | 1 150 000 | 1983 | Lielākā aizsargātā teritorija Rietumāfrikā. Kopš 2003.g. Komoe nacionālais parks ir iekļauts UNESCO Apdraudēto objektu sarakstā, sakarā ar nemieriem Kotdivuārā, un dažādiem citiem faktoriem, piem., malumedniecība, ugunsgrēki u.c.[21][22] | |
Lesoto labot šo sadaļu
Lesoto atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. Šī pati vieta atrodas vēl vienā citā valstī.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība | Gads | Paskaidrojums |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Lībija labot šo sadaļu
Lībijā atrodas 6 Pasaules mantojuma vietas.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība | Gads | Paskaidrojums |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Madagaskara labot šo sadaļu
Madagaskarā atrodas 3 Pasaules mantojuma vietas.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība | Gads | Paskaidrojums |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Madeira ( Portugāle) labot šo sadaļu
Madeirā atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība | Gads | Paskaidrojums |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Malāvija labot šo sadaļu
Malāvijā atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība | Gads | Paskaidrojums |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Mali labot šo sadaļu
Mali atrodas 4 Pasaules mantojuma vietas.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība | Gads | Paskaidrojums |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Maroka labot šo sadaļu
Marokā atrodas 9 Pasaules mantojuma vietas.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība | Gads | Paskaidrojums |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Mauritānija labot šo sadaļu
Mauritānijā atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība | Gads | Paskaidrojums |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Maurīcija labot šo sadaļu
Maurīcijā atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība | Gads | Paskaidrojums |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Mozambika labot šo sadaļu
Mozambikā atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība | Gads | Paskaidrojums |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Namībija labot šo sadaļu
Namībijā atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība | Gads | Paskaidrojums |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Nigēra labot šo sadaļu
Nigērā atrodas 3 Pasaules mantojuma vietas.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība | Gads | Paskaidrojums |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Nigērija labot šo sadaļu
Nigērijā atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība | Gads | Paskaidrojums |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Reinjona ( Francija) labot šo sadaļu
Reinjonā atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība | Gads | Paskaidrojums |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Pitoni, Cirkes un Remparti Reinjonas salā | Reinjona | 21°6′52″S 55°31′57″E / 21.11444°S 55.53250°E | Daba: (vii), (x) | 105 838 | 2010 | Reinjonas nacionālais parks ar labu reljefu un bioloģisko daudzveidību.[23] |
Seišelas labot šo sadaļu
Seišelās atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība | Gads | Paskaidrojums |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Aldabras atols | Aldabras salu grupa | 9°25′0″S 46°24′59″E / 9.41667°S 46.41639°E | Daba: (vii), (ix), (x) | 35 000 | 1982 | Aldabras atols sastāv no 4 karaļļu salām un lagūnas, ko ieskauj koraļļu rifi. Salas ir mājvieta pasaulē lielākajiem Milzu bruņurupučiem.[24] | |
Senegāla labot šo sadaļu
Senegālā atrodas 6 Pasaules mantojuma vietas. Viena no tām atrodas vēl citā valstī.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība | Gads | Paskaidrojums |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Sudāna labot šo sadaļu
Sudānā atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība | Gads | Paskaidrojums |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Svētās Helēnas Sala ( Lielbritānija) labot šo sadaļu
Svētās Helēnas Salā atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība | Gads | Paskaidrojums |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Tanzānija labot šo sadaļu
Tanzānijā atrodas 7 Pasaules mantojuma vietas.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība (ha) | Gads | Paskaidrojums |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Kilimandžāro nacionālais parks | Kilimandžāro reģions | 3°04′S 37°22′E / 3.067°S 37.367°E | Dabas (vii) | 75 575 | 1987 | Kilimandžāro kalna vulkāniskais masīvs ir Āfrikas augstākā virstone (5895 m). Parku ieskauj savanna un meži, kuros dzīvo daudz zīdītāju.[25] | |
Ngorongoro aizsardzības zona | Arušas reģions | 3°12′32″S 35°27′46″E / 3.20889°S 35.46278°E | Jaukts: (iv), (vii), (viii), (ix), (x) | 809 440 | 1979 | Savvaļas dzīvnieku dzīvesvieta, blakus aktīvajam Oldonyo Lengai vulkānam.[26] |
Togo labot šo sadaļu
Togo atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība | Gads | Paskaidrojums |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Tunisija labot šo sadaļu
Tunisijā atrodas 8 Pasaules mantojuma vietas.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība | Gads | Paskaidrojums |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Kartāgas arheoloģiskā vieta | Tunisa | 36°51′29″N 10°19′51″E / 36.85806°N 10.33083°E | Kultūra (ii), (iii), (vi) | 1979 | Dibināta 9.gs. p.m.ē. Kartāga bija tirdzniecības impērija, kas aptvēra Vidusjūru. Pilsēta tika iznīcināta 146.g. p.m.ē. Pūniešu karos, vēlāk tā tikusi arī pārbūvēta.[27] |
Uganda labot šo sadaļu
Ugandā atrodas 3 Pasaules mantojuma vietas.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība | Gads | Paskaidrojums |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Zambija labot šo sadaļu
Zambijā atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. Šī pati vieta atrodas vēl vienā citā valstī.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība | Gads | Paskaidrojums |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Zimbabve labot šo sadaļu
Zimbabvē atrodas 5 Pasaules mantojuma vietas, viena vietām atrodas vēl vienā citā valstī.
Objekts | Attēls | Atrašanās vieta | Koordinātas | Kritēriji | Platība | Gads | Paskaidrojums |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 1,2 «World Heritage List». UNESCO. Skatīts: 2010.g. 28. maijs.
- ↑ «Number of World Heritage properties inscribed each Year». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 8. septembris.
- ↑ «Intergovernmental Committee for the Protection of the World Cultural and Natural Heritage, Second Session, Final Report» (PDF). Vašingtona : UNESCO. 1978.g. 5.—8. septembris. 7–8. lpp. Skatīts: 2011.g. 8. septembris.
- ↑ Stephanie Hegarty. «Sada Mire: Uncovering Somalia's Heritage». BBC, 2011.g. 20. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 18. janvārī. Skatīts: 2014.g. 19. janvāris.
- ↑ 5,0 5,1 «The Criteria for Selection». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 10. septembris.
- ↑ «World Heritage List Nominations». UNESCO. Skatīts: 2010.g. 28. maijs.
- ↑ Launch of African World Heritage Fund. UNESCO. 2006.g. 3. maijs. Atjaunināts: 2011.g. 10. septembris.
- ↑ UNESCO meeting to promote African human origin sites and the World Heritage Convention. UNESCO. Atjaunināts: 2011.g. 10. septembris.
- ↑ 9,0 9,1 «World Heritage in Danger». UNESCO. Skatīts: 2010.g. 28. maijs.
- ↑ «The World Heritage Committee». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 10. septembris.
- ↑ «Sessions». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 10. septembris.
- ↑ «Ngorongoro Conservation Area – History». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 10. septembris.
- ↑ «Rwenzori Mountains National Park – History». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 10. septembris.
- ↑ «Tipasa – History». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 10. septembris.
- ↑ «Garamba National Park – History». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 10. septembris.
- ↑ «Timbuktu – History». UNESCO. Skatīts: 2012.g. 30. jūnijs.
- ↑ «Number of World Heritage Properties by region». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 10. septembris.
- ↑ «Mount Kenya National Park/Natural Forest». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.
- ↑ «Lamu Old Town». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.
- ↑ «Lower Valley of the Omo». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.
- ↑ «Comoé National Park». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.
- ↑ «Comoé National Park – Threats to the Site (2003)». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 30. augusts.
- ↑ «Pitons, cirques and remparts of Reunion Island». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 10. jūlijs.
- ↑ «Aldabra Atoll». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.
- ↑ «Kilimanjaro National Park». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.
- ↑ «Ngorongoro Conservation Area». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.
- ↑ «Archaeological Site of Carthage». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.