Tuklīši
Tuklīši, tuklīšu ģints (Fratercula) ir viena no alku dzimtas (Alcidae) kaijveidīgo putnu ģintīm, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Divas tuklīšu sugas mājo Klusajā okeānā, viena Atlantijas okeānā, uzturoties aukstajos Arktikas ūdeņos.
| Tuklīši Fratercula (Brisson, 1760) | |
|---|---|
 Atlantijas tuklītis (Fratercula arctica) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Tārtiņveidīgie (Charadriiformes) |
| Apakškārta | Kaijveidīgie (Lari) |
| Dzimta | Alku dzimta (Alcidae) |
| Apakšdzimta | Tuklīšu apakšdzimta (Fraterculinae) |
| Ģints | Tuklīši (Fratercula) |
 Tuklīši Vikikrātuvē | |
Izskats un īpašības labot šo sadaļu
.jpg)
Tuklīši ir vidēji lieli, kompakti, spēcīgi būvēti jūras putni ar košu, kontrastainu melnbaltu apspalvojumu un lielu, masīvu knābi, kas ligzdošanas sezonas laikā kļūst koši krāsains. Pēc vairošanās sezonas knābim nolobās ārējā kārtiņa, tam kļūstot ne tikai blāvākam, bet arī mazākam. Ārēji abi dzimumi izskatās vienādi, bet tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes. Tomēr šī atšķirība redzama tikai tad, kad abu dzimumu tuklīši stāv viens otram blakus.[2]
Lielākais no visām trim sugām ir cekulainais tuklītis (Fratercula cirrhata), kura ķermeņa garums sasniedz 38 cm, svars 780 g.[3] Mazākais ir Atlantijas tuklītis (Fratercula arctica), kura ķermeņa garums ir 32 cm, svars 380 g.[3]
Tuklīši ļoti labi peld un nirst. Atrodoties zem ūdens, to spārni kustās, it kā putni lidotu. Niršanas ilgums var sasniegt vienu minūti, bet biežāk ir 20—30 sekundes.[2] Lidojumā spārnu vēdas ir ļoti ātras un spēcīgas, minūtes laikā tie tiek savicināti 400 reizes.[2] Tuklīši bieži lido gar pašu ūdens virsmu. Lidojuma ātrums, piemēram, Atlantijas tuklītim var sasniegt 88 km/h.[2]
Uzvedība labot šo sadaļu
Tuklīši pamatā uzturas atklātā jūrā, krastā iznākot tikai ligzdošanas laikā. Tie barojas, nirstot zem ūdens un medījot nelielas zivtiņas. Ziemas periodā tie barojas arī ar vēžveidīgajiem. Putnēni tiek baroti tikai ar zivīm.[2]
Tuklīši ligzdo lielās kolonijās klinšainos krastos vai nelielās salās. Ligzdošanas vieta ir neliela iedobe klintī vai starp akmeņiem. Mīkstākā augsnē tā atrodas alā, kuru putni izrok, izmantojot savu specīgo knābi un pēdas. Ja vien ir iespējams, tuklīši rok alu, jo tad mazuļi ir aizsargātāki pret plēsīgajiem putniem un citiem ienaidniekiem. Tuklīši veido monogāmus pārus uz vairākām sezonām, un ligzdošanai tiek izmantota viena un tā pati vieta vairākus gadus. Dējumā ir viena ola, kuru perē abi vecāki.[2]
Sistemātika labot šo sadaļu
- Tuklīšu ģints (Fratercula)
- Atlantijas tuklītis (Fratercula arctica)
- Cekulainais tuklītis (Fratercula cirrhata)
- Ragainais tuklītis (Fratercula corniculata)
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ IOC World Bird List: Noddies, gulls, terns, auks, 2020
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Puffin FAQs
- ↑ 3,0 3,1 Sibley, David (2000). The North American Bird Guide. Pica Press. ISBN 978-1-873403-98-3.