Trikātas pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām, Gaujas kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Strenču pilsētu un Brenguļu, Valmieras, Jērcēnu un Plāņu pagastiem, kā arī Smiltenes novada Smiltenes un Blomes pagastiem.

Trikātas pagasts
Trikātas pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Valmieras novads
Centrs: Trikāta
Kopējā platība:[1] 113,2 km2
 • Sauszeme: 110,0 km2
 • Ūdens: 3,3 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 825
Blīvums (2023): 7,5 iedz./km2
Mājaslapa: www.trikata.lv
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Schloß-Trikaten
krievu: Трикатенская
Trikātas pagasts Vikikrātuvē

Daba labot šo sadaļu

Hidrogrāfija labot šo sadaļu

Upes labot šo sadaļu

Abuls, Dedums, Gauja, Lisa, Melderupīte, Nigra un Vaiģupīte

Ezeri labot šo sadaļu

Dutkas ezers, Baznīcas ezers, Trikātas ezers

Dabas objekti labot šo sadaļu

  • Rūtiņu kļava ir lielākā parastā kļava (Accer platanoides) Latvijā un visā Baltijā .

Vēsture labot šo sadaļu

Trikāta rakstu avotos pirmo reizi minēta 1208. gadā kā Tālavas latgaļu valsts centrs. 1224. gadā Trikātas apvidus pēc Tālavas sadalīšanas nonācis ordeņa pakļautībā. 1935. gadā Valkas apriņķa Trikātas pagasta platība bija 301,3 km² un tajā dzīvoja 3035 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Taures, Trikātas un Vāles ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1945. gadā Valkas rajona Trikātas ciemam pievienoja likvidēto Taures ciemu. 1965. gadā Trikātas ciema padomju saimniecības «Plāņi» teritoriju pievienoja Plāņu ciemam. 1975. gadā Trikātas ciemam pievienots likvidētais Vāles ciems, bet daļa Trikātas pagasta teritorijas pievienota Plāņu ciemam, savukārt 1979. gadā daļa Plāņu ciema teritorijas pievienota Trikātas ciemam. 1981. gadā daļa Trikātas ciema teritorijas pievienota Brenguļu ciemam.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Trikātas pagastu iekļāva Beverīnas novadā. 2021. gadā Beverīnas novadu iekļāva Valmieras novadā.

Pieminekļi labot šo sadaļu

  • Trikātas pilsdrupas[6]
  • Trikātas mācītājmuižas dzīvojamā ēka
  • Trikātas luterāņu baznīca
  • Trikātas viduslaiku pils
  • Libirtu senkapi
  • Atpiļu Upuru ozols - kulta vieta

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19352 300—    
19592 400+4.3%
19672 135−11.0%
GadsIedz.±%
19791 456−31.8%
19891 309−10.1%
20001 208−7.7%
GadsIedz.±%
2011972−19.5%
2021845−13.1%

Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas ir Trikāta (pagasta centrs), Dutka, Ūdriņas.

Ievērojamas personības labot šo sadaļu

  • Mārtiņš Abuls (1885—1930), Latvijas tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks. Bijis 3. Saeimas deputāts (1928—1930).
  • Jānis Kalacis (1868—1947), jurists
  • Jānis Balodis (ģenerālis) (1881—1965)
  • Aleksandrs Mežciems (1891—1960), Krievijas impērijas armijas, latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas armijas virsnieks
  • Jānis Akers (1896—1916), latviešu karavīrs, viens no retajiem latviešu strēlniekiem, kas tika apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni pēc nāves.

Saimniecība labot šo sadaļu

Transports labot šo sadaļu

Izglītība un kultūra labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. «Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 13. janvārī. Skatīts: 2017. gada 20. janvārī.
  7. OSP